Kas notiktu, ja Krievija iebruktu kādā NATO dalībvalstī Eiropā, ASV iesaistītos sabiedroto aizstāvībā šeit, Ķīna izmantotu situāciju, lai iebruktu Taivānā, un varbūt arī Ziemeļkoreja lemtu izmantot savu arsenālu, lai uzbruktu Dienvidkorejai? ASV aizsardzības politikas veidotāji jau sākuši apsvērt to, kā sagatavoties šādai kritiskai situācijai, kad kodolkrīzes varētu izcelties pat trīs dažādās frontēs.

Salīdzinājumā ar 1986. gadu, kad kodolvalstu arsenālā kopumā bija vismaz 70 tūkstoši kodolgalviņu, šobrīd šis skaits ir samazinājies līdz aptuveni 12 tūkstošiem. Par to jāpateicas starpvalstu līgumiem, kas ierobežojuši ne tikai kodolieroču arsenālus, bet arī izmēģinājumus un kodolprogrammu attīstību. Vēl 2009. gadā Baraka Obamas prezidentūras laikā ASV tika runāts par “pasauli bez kodolieročiem”. Taču, tuvojoties 2026. gadam, kad beidzas līdzšinējais Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgums jeb “Jaunais START” līgums, kas ierobežo ASV un Krievijas kodolarsenālus, mazinās pārliecība par tā pagarināšanu.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X