Lai menopauze nebiedē: ieteicamie vitamīni, uzturs un ādas kopšanas rutīna

Rūpes par ādu

Iestājoties menopauzei, kolagēna daudzums ādā ik gadu samazinās par 2%. "Organisms aktīvi izstrādā kolagēnu aptuveni līdz 25 gadu vecumam. Pēc tam šī proteīna līmenis organismā sāk sarukt un sāk parādīties arī pirmās novecošanās pazīmes.

Lai veicinātu kolagēna izstrādi un aizkavētu organisma novecošanās procesus, kolagēnu nepieciešams uzņemt papildus – ar pārtikas un uztura bagātinātāju palīdzību,”

skaidro farmaceite.

Izsīkstot kolagēna rezervēm, iespējams novērot pastiprinātu krunciņu veidošanos, āda zaudē elastību, kauli un zobi kļūst trauslāki, pasliktinās nagu stāvoklis – tie biežāk šķeļas un lūst. Tāpat var parādīties muskuļu un locītavu sāpes – kolagēna deficīta ietekmē nodilst skrimšļi, kā rezultātā samazinās locītavu elastība un var attīstīties iekaisums vai pat artrīts vai osteoporoze.

Kolagēna veidošanos iespējams stimulēt, rūpējoties par atbilstošu ēdienkarti.

Ikdienā nepieciešams uzņemt pietiekamu daudzumu neaizvietojamo taukskābju (omega 3, 6, 9), kas atrodamas zivīs, īpaši lasī, siļķē un skumbrijā, linsēklās, kaņepju sēklu un valriekstu eļļā, kā arī citās augu eļļās.

Sintezēt kolagēnu palīdzēs arī sojas produkti un augļi, ogas un zaļumi, kas satur C vitamīnu, piemēram, upenes, smiltsērkšķi, greipfrūti, citroni, kivi, apelsīni, spināti, dilles, selerijas un pētersīļu lapas. Kolagēnu var uzņemt, arī dzerot buljonu, kas pagatavots no dzīvnieku kauliem vai skrimšļiem.

"Jāatceras, ka ar pareizu uzturu vien nepietiek –

lai ādu pēc iespējas ilgāk uzturētu elastīgu un tvirtu, tā ik rītu un vakaru rūpīgi jākopj, mitrinot un barojot ar krēmu, kas satur kolagēnu un hialuronskābi.

Tāpat kolagēnu papildus var uzņemt, lietojot uztura bagātinātājus – tie pieejami gan tablešu un pulverīšu, gan šķidrā formā, tādējādi ļaujot izvēlēties sev ērtāko risinājumu. Noskaidrot, kurš uztura bagātinātājs un sejas kopšanas produkts būs vispiemērotākais, palīdzēs farmaceits,” norāda Amanda Ozoliņa.

Specializēti ādas kopšanas produkti, kas radīti tieši sievietēm menopauzes laikā, palīdz kompensēt ādas sausumu un blīvuma zudumu, atgriezt tai mirdzumu un komforta sajūtu. Savukārt

karstuma viļņu radītās ādas problēmas atvieglo līdzekļi ar īpašām atvēsinošām formulām.

Rūpes par matiem

Menopauzes laikā, mainoties hormonālajai aktivitātei, notiek pārmaiņas arī matu veselībā – tie kļūst sausāki, plānāki, trauslāki, reizēm novēro pastiprinātu matu izkrišanu. Ja matu izkrišana ir ļoti izteikta, noteikti jākonsultējas ar ārstu trihologu vai savu ģimenes ārstu, kas nozīmēs papildu analīzes un veiks izmeklēšanu.

Matu šūnu atjaunošanās notiek mata sīpoliņā, kas atrodas 2–4 milimetru dziļumā.

Ja mati pastiprināti izkrīt, ir novājināti, nespodri vai blāvi, jālūkojas jau pēc spēcīgākiem līdzekļiem, jo, tikai iedarbojoties uz mata sīpoliņu, iespējams atjaunot un atveseļot matus kopumā.

Šo produktu sastāvā ir aminoskābes, peptīdi, proteīni, asinsvadus paplašinoši kompo­nenti, kas atjauno matu dabīgo augšanu un matu atveseļoša­nos. Šie preparāti jālieto kursa veidā 2–4 mēnešus, lai iegūtu rezultātus.

Ja mati ir sausi, lūst vai šķeļas, jāizvēlas specializēti matu kopšanas līdzekļi, kas satur lipīdus, keratīnu, kolagēnu, vitamīnus, aminoskābes, augu eļļas, kas spēj nogludināt un stiprināt matu struktūru. Nav ieteicami produkti ar izteiktu smaržu vai krāsu, jo ķīmiskas piedevas var kairināt galvas ādu.

Arī daži gluži vienkārši ikdienas ieradumi palīdzēs saglabāt biezus un skaistus matus menopauzes laikā.

"Izmantojiet īpaši saudzīgus matu kopšanas līdzekļus, kas palīdz nostiprināt mata sakni galvas ādā. Matus ķemmējiet maigi, pēc mazgāšanas tos nosusiniet bez beršanas,"

iesaka farmaceite.

Ja ikdienā matus žāvē vai veido ar karstajiem rīkiem (fēnu, lokšķērēm, matus taisnojošo pannu u. c.), noteikti jālieto speciālais līdzeklis matu aizsardzībai pret karstumu. Ik dienu veiciet galvas ādas masāžu, kas uzlabos asins mikrocirkulāciju un veicinās matu augšanu. 

Lai mati būtu veseli un skaisti, svarīgi lietot sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu.

Uzturs un TOP vitamīni sievietes veselībai menopauzes laikā un pēc tās

​Iestājoties klimaksam, sievietei noteikti jāievēro arī sabalansēta diēta, vairāk iekļaujot uzturā gan proteīnus un nepiesātinātās taukskābes, augļus un dārzeņus. Farmaceite Amanda Ozoliņa skaidro, ka, "sasniedzot menopauzes vecumu, ķermenī būtiski samazinās estrogēnu līmenis, mainās vielmaiņa, muskuļu masa, ķermeņa tauku apjoms un ādas elastība, tādēļ vienlaikus

uzturā jāiekļauj arī papildu vitamīni un minerālvielas, kas kompleksi iedarbojas uz menopauzes radītiem simptomiem – veicina metabolismu, sekmē dzimumhormonu sekrēciju, labvēlīgi ietekmē imūno sistēmu un palielina organisma vitalitāti."

Kalcijs. Menopauzes laikā samazinoties estrogēnu līmenim, palielinās osteoporozes attīstības risks. Kalcijam ir būtiska nozīme kaulu veselības uzturēšanā. Līdz ar kalciju svarīgi uzņemt arī D vitamīnu, kas sekmē kalcija uzsūkšanos organismā.

D vitamīns. Menopauzes laikā kauli kļūst plānāki un trauslāki, tāpēc to stiprināšanai un osteoporozes riska novēršanai papildus jāuzņem vitamīns D. Saules vitamīns stiprina imunitāti, uzlabo ādas stāvokli un vispārējo pašsajūtu. Tas palīdz uzturēt normālu kalcija līmeni asinīs, uzlabo kaulu un zobu veselību, kā arī nodrošina normālu muskuļu darbību. Par D vitamīna trūkumu var liecināt nogurums, vājums, arī biežas saslimšanas, taču ne vienmēr to var pamanīt, tāpēc ieteicams pārbaudīt D vitamīna līmeni, veicot analīzes.

Magnijs. Ar gadiem organismam kļūst arvien grūtāk absorbēt magniju – minerālu, kam ir būtiska loma sirds, kaulu veselībā, nervu, muskuļu un dažādu ķīmisku reakciju darbības nodrošināšanā. Nogurums, muskuļu spazmas, krampji, roku trīcēšana un grūtības kontrolēt muskuļu darbību ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par magnija trūkumu.

Omega-3 taukskābes. Tās ir svarīgas gan smadzeņu, gan sirds darbībai, tāpat arī lieti noder redzes un pat ādas veselībai un skaistumam. Šīs neaizvietojamās taukskābes saistītas ar ilgāku kognitīvo spēju saglabāšanos – tādu saslimšanu kā demence un Alcheimera slimības profilaksei.

B grupas vitamīni (jo īpaši B6 un B12). Šie vitamīni nozīmīgi asinsrites un smadzeņu darbības uzturēšanā. B6 nepieciešams normālai vielmaiņas, nervu sistēmas un sirds darbībai, kā arī nagu, matu un ādas veselībai. Tāpat tas sekmē sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna veidošanos. B12 nepieciešams asins šūnu veidošanai, tas samazina nogurumu un palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.

Antioksidanti. Tie, tostarp A (karotīni, ksantofili), C (askorbīnskābe), E (tokoferols) vitamīni, selēns, cinks, koenzīms Q10, ne tikai stiprina imunitāti, bet arī darbojas kā pretnovecošanās līdzekļi. Piemēram, E vitamīns aizkavē organisma novecošanos, cīnās pret brīvajiem radikāļiem, palīdz saglabāt matu, nagu, ādas veselību. Savukārt koenzīms Q10 var palīdzēt samazināt grumbiņas, izlīdzināt un mitrināt ādu.

Kolagēns. Līdz ar gadiem kolagēna sintēze notiek arvien lēnāk, lai gan tā ir svarīga sastāvdaļa saistaudu un locītavu veselībai, kā arī ādai, matiem, nagiem. Sāpes locītavās, to stīvums, dziļas grumbas var būt dažas no pazīmēm, kas liecina par kolagēna un hialuronskābes deficītu organismā. C vitamīns palēnina novecošanās procesus, stimulē kolagēna ražošanu, kas ietekmē ādas elastību un tvirtumu, kā arī nodrošina smaganu un zobu veselību.

UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTAJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU!

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".