Ziņojums: Berlīne neparedz jaunu naudu Ukrainas atbalstam (18)

Vācijas valdība nepiešķirs Ukrainai jaunu palīdzību. Saskaņā ar “Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung” (FAS) datiem pašreizējā budžeta plānošanā šim mērķim nav pieejami jauni līdzekļi. Jau apstiprinātie materiāli lielākoties joprojām tiks piegādāti, taču pēc kanclera Olafa Šolca lūguma Aizsardzības ministrijas papildu pieteikumi vairs netiks apstiprināti, teikts ziņojumā. Iemesls tam ir kancelejas un Finanšu ministrijas izmaksu samazināšanas pasākumi.

FAS, atsaucoties uz tam pieejamajiem dokumentiem, e-pastiem un diskusijām vairākās ministrijās un parlamentā, vēsta, ka finanšu ministrs Kristians Lindners 5. augustā vēstulē aizsardzības ministram Borisam Pistoriusam nodevis attiecīgu lūgumu. Vēstulē teikts, ka “jaunus pasākumus” var apstiprināt tikai tad, ja “finansējums ir nodrošināts” šā un nākamo gadu budžetos. Mērķis ir nodrošināt, “lai tiktu ievēroti maksimālie pieļaujamie apjomi”.

Šogad Ukrainai jau ir piešķirti līdzekļi aptuveni astoņu miljardu eiro apmērā. Nākamajam gadam plānotais maksimālais apjoms ir četri miljardi eiro, un tas acīmredzot jau ir pārpildīts. “Pasākums ir beidzies. Podiņš ir tukšs,” FAS esot teicis kāds avots Vācijas valdībā.

Pieejamā IRIS-T pretraķešu sistēma palīdzībā nav iekļauta

Saskaņā ar FAS sniegto informāciju to apstiprina Bundestāga budžeta komiteja. Pašlaik “Ukrainai netiek veikti jauni pasūtījumi, jo tie vairs netiek finansēti”, laikraksts citē par aizsardzības politiku atbildīgo SPD budžeta ekspertu Andreasu Švarcu. CDU politiķis Ingo Gēdehens apgalvo:

“Olafs Šolcs un viņa koalīcijas valdība ir iesaldējuši finansiālo un līdz ar to arī militāro atbalstu Ukrainai”.

Taupības lēmumu ietekme jau ir jūtama. Saskaņā ar ziņojumu pretgaisa aizsardzības sistēma IRIS-T ir gatava piegādei, tomēr pretēji aizsardzības ministra Pistoriusa vēlmēm nauda netika apstiprināta, raksta FAS. Arī pasūtījums artilērijas munīcijai, bezpilota lidaparātiem vai rezerves daļām tankiem un haubicēm neesot veikts, lai gan Vācijas aizsardzības rūpniecība to visu varētu piegādāt.

Saskaņā ar ziņojumu tūlītējā maksājumu iesaldēšana ir izraisījusi “jūtamu strīdu” Vācijas valdībā. Šolca kanceleja vēlas aizturēt līdzekļus. Aizsardzības ministrija, ko vada viņa SPD kolēģis Boriss Pistoriuss, Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija, ko vada zaļie Annalēna Bēboka un Roberts Hābeks, tam neesot piekrituši. Saskaņā ar FAS sniegto informāciju pastāv atšķirīgi viedokļi par FDP līdera Lindnera vadītās Finanšu ministrijas lomu: Daži uzskata, ka tā nostājas kanclera pusē, bet citi iebilst, ka tā tikai padevīgi norāda, ka naudas jauniem pasūtījumiem vairs nav.

Ja Šolcs patiešām ir maksājumu iesaldēšanas galvenais virzītājspēks, SPD līderis izpildīs AfD, Vāgenknehtas partijas BSW un Saksijas CDU priekšsēdētāja Mihaela Krečmera priekšvēlēšanu kampaņas prasību: Viņi pieprasa izbeigt militāro atbalstu Ukrainai.

Eiropas vēlēšanu kampaņas laikā Šolcs jau neveiksmīgi centās sevi pozicionēt kā “miera kancleru”, kurš nevēlas piegādāt ieročus.

Tomēr vismaz Finanšu ministrijai nevajadzētu gaidīt, ka palīdzība Ukrainai tiks pārtraukta. Lindnera vēstulē Pistoriusam esot norādīts, ka turpmāk nauda vairs netiks piešķirta no federālā budžeta, bet gan no Krievijas centrālo banku noguldījumiem, kurus Rietumvalstis konfiscēja kara sākumā – 150 miljardus eiro Eiropā vien. Saskaņā ar FAS sniegto informāciju

Vācijas valdība “sadarbojas ar G7 valstīm un jo īpaši ar ES, lai īstermiņā atvērtu Ukrainai finansēšanas instrumentu 50 miljardu dolāru apmērā”.

Lindners sagaida, ka Ukraina izmantos šo naudu, “lai segtu ievērojamu daļu savu militāro vajadzību”. Tomēr saskaņā ar ziņojumu

neviena ministrija nevar aplēst, vai un kad šie līdzekļi patiešām tiks piešķirti.

Pēkšņo maksājumu iesaldēšanu kritizēja ne tikai CDU, bet arī valdošās koalīcijas partijas. CDU pārstāvis Ingo Gēdehens norāda, ka, no vienas puses, kanclers atkārtoti sola “vajadzības gadījumā sniegt Ukrainai militāru atbalstu”. No otras puses, viņš vēlas būt “miera kanclers”.

Kanclera rīcība rada neizpratni pat viņa paša partijas rindās. Jau pagājušajā ziemā un pavasarī mēnešiem ilgais ASV finansējuma pārtraukums Ukrainai ir nodarījis nopietnu kaitējumu, Šolca lēmumu kritizēja SPD budžeta eksperts Andreass Švarcs.

“Ja Vācija kā otra lielākā līdzekļu devēja tagad sāks ieturēt pauzi, Ukrainai būs grūti.”