Video ⟩ Plūdu posts Jūrmalā – arī pašvaldības neizdarīto darbu sekas (3)

Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, jau pirms vairāk nekā 10 gadiem bija izstrādāts projekts meliorācijas tīklu rekonstrukcijai Valteru, Mellužu un Asaru rajonā. Šīs apkaimes plūdos cieta visvairāk. Turklāt pēdējo pusotru gadu nav veikti arī sistemātiski ikdienas uzturēšanas darbi. Savukārt privātīpašumu teritorijās grāvji daudzviet aizbērti, un uz viena grāvja, kam ūdens būtu jāizvada jūrā, uzbūvēta māja.

Jau iepriekš pie lielākām lietavām vai pavasara ūdeņu laikā vairākās Jūrmalas apkaimēs ūdens prom negāja, applūdinot arī īpašumus. Arī pirms vairākiem gadiem uzbūvētais rotaļlaukums pie Asaru stacijas, kas pēdējā vētrā un lietū pamatīgi cietis, iepriekš vairākkārt mircis ūdenī, taču grāvji vai lietusūdens sistēmas apkaimē nav piedzīvojušas uzlabojumus.

Arī mazliet tuvāk jūras pusei dārzos aizvien redzams ūdens, bet māju pagalmos vēl darbojas ūdens sūkņi.

Netālu no Asaru stacijas, otrpus dzelzceļam, lielo lietavu laikā Ernesta ielā ūdens skalojās līdz ceļgaliem un bija tuvu māju sliekšņiem. Lai savāktu lietusūdeni, gar ielas malu būtu jābūt grāvim, tāpat kā atsevišķās vietās starp īpašumiem.

Taču – grāvji te ir, te nav un arī aizstāti ar pārlieku mazām caurulēm. Vietējie iedzīvotāji norāda uz to, ka arī iepriekš, kad bijis lielāks ūdens, tas prom netek. Kartēs redzams, ka vienā īpašumā grāvja vietā ir caurteka, kas nemaz nav savienota ar grāvi. Savukārt grāvis zem pašvaldības ceļa ir iebrucis un ūdeni tikpat kā cauri nelaiž. Agrāk starp īpašumiem grāvji bijuši daudzviet, tagad tos ieraudzīt grūti.

Šādu vietu Jūrmalā ir daudz. Kartes zīmējumā gan šie, gan līdzīgi grāvji apkaimē savienoti ar lielāku noteku, kam tālāk ūdens jāaizved līdz jūrai. Taču arī šis ceļš uz jūru bijis pilnībā vai daļēji nosprostots. Vaivaros uz vienu no izejām pat uzbūvēta māja, apgalvo domē. “Ja būs nepieciešams, mēs tos grāvjus atjaunosim, un tad jau skatīsimies, kur tās sētas parādījušās, vai viņas ir saskaņotas … mēs attīsim filmu atpakaļ līdz sākotnējam stāvoklim - kur te bija grāvis un te pēkšņi parādījās sēta,” saka Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes Inženierbūvju nodaļas vadītājs Andrejs Zolotojs.

Desmit dienas pēc plūdiem pašvaldības uzdevumā maina caurteci zem Kāpu ielas pie Kanālu ielas. Strādnieki saka - tā nav laidusi cauri ūdeni. Šī bija viena no visvairāk applūdušajām apkaimēm Jūrmalā.

Lietus notekūdeņu izlaidi jūrā pie Asaru kapiem paplašināja, pārrokot kāpu, kad visa apkaime jau bija applūdusi. Taču par to, ka šai vietā ir problēma, pašvaldība zināja jau iepriekš, jo bija saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Jūnija vidū šo apkaimi - Selgas ielu no Mellužu prospekta līdz jūrai - apsekoja, konstatēja problēmas, bet nekādus darbus nesāka.

Arī gatavojoties solītajai vēja un lietus stihijai, pašvaldība nolēma novākt pludmales aprīkojumu, bet ūdeņu ceļus uz jūru nepārbaudīja. Uz jautājumu, vai tad, ja Jūrmala būtu darījusi savu darbu, varbūt tās sekas nebūtu tik lielas, Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe atbild: “Jūrmala darīja savu darbu. Bet mēs neesam pasūtījuši šādu stihiju.”

Jūrmalā lietus ūdens sistēmas, tai skaitā meliorācijas grāvji, kopš 2023. gada janvāra ir Jūrmalas domes pārziņā, bet iepriekš tās uzturēja pašvaldības uzņēmums “Jūrmalas ūdens”. “Mums tie bija četri cilvēki, tādi, kas tiešām diendienā no rīta līdz vakaram rūpējās par šiem tīkliem – tīrīja, pļāva, reizi mēnesī apgāja piekrasti, iztīrīja visas iztekas. Tad, kad bija liela vētra, pēc lietusgāzēm viņi reaģēja nekavējoties, brauca tur, kur nepieciešams, arī piemēroja arī dažādas tehnikas,” iepriekš darīto uzskaita “Jūrmalas ūdens” valdes priekšsēdētājs Andis Rencis.

Kopš tā laika Jūrmalas lietusūdens un meliorācijas sistēmas jau ilgāku laiku ir palikušas novārtā. Jūrmalas dome nepārņēma “Jūrmalas ūdens” darbiniekus, kas veica ikdienas uzturēšanu, bet savu resursu domei tam tikpat kā nebija. Jaunizveidotajā nodaļā no astoņām štata vietām aizpildīta vien puse, bet no tiem meliorācijas inženieris ir tikai viens. “Tie speciālisti, kas strādā ikdienā, viņiem ir jātiek galā ar plānošanas jautājumiem - vispirms mēs plānojam to, ko darām. Lai mēs plānotu, ko darīt, mums ir jāsaprot esošā situācija, un tad, kad ir reālie izpildes darbi, tad mums šobrīd ir 1 speciālists. Plus paralēli jāatbild uz iedzīvotāju jautājumiem, iesniegumiem, jāsagatavo tehniskie noteikumi,” situāciju skaidro Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Ose.

Arī ārpakalpojuma nav bijis. Pašas akūtākās problēmas risinātas, izmantojot līgumus, kas noslēgti saistībā ar ceļu uzturēšanu. Dažādiem darbiem pērn iztērēti tikai 14 tūkstoši eiro, lai gan budžetā ieliktā summa bija ap 400 tūkstošiem. Tāda pati arī šogad. Meliorācijas iztekām jūrā pēdējā plānveida pārbaude bijusi šogad februārī. Viss tiekot apsekots atbilstoši normatīviem, apgalvo Jūrmalas domē. “Mums taču ir desmitiem kilometru visu to komunikāciju, kā to visu var divreiz gadā pilnībā apsekot?! (..) Mēs apsekojam maģistrālos grāvjus un, ja mazāk svarīgos grāvjos ir problēmas, tad tur mēs arī apsekojam un skatāmies – ja vajag, tad tur kaut ko izdarām,” saka Zolotojs.

Meliorācijas eksperts un VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” projektu vadītājs Edgars Griķītis saka, ka “meliorācijas noteikumos ir nosacījums, ka pēc jebkuriem paliem, plūdiem, lietusgāzēm viņas ir jāapseko, jo ūdens notekās var ieiet visdažādākie peldoši priekšmeti, (..) nosprosto caurtekas, un uzreiz ūdens līmenis ūdens notekā palielinās, paaugstinās un, ja tas nepārrauj aizsprostojumu, kaut kas tiek applūdināts.”

Šogad maija vidū, gandrīz pusotru gadu pēc infrastruktūras pārņemšanas, Jūrmala noslēgusi pirmo līgumu – ar SIA “Liktenis” par avārijas darbiem meliorācijas infrastruktūrā. Jūlija vidū slēgts līgums ar SIA “Lautus” par šo sistēmu inspekciju un skalošanu. Vēl plānoti līgumi par lietusūdens sistēmu ikdienas uzturēšanu, kā arī sūkņu staciju uzturēšanu.

“de facto” zināms, ka visvairāk applūdušajiem - Valteru, Mellužu un Asaru rajoniem - jau 2013. gadā bija izstrādāts meliorācijas tīklu rekonstrukcijas projekts. Taču šiem darbiem Jūrmala naudu nav iedevusi. Kādēļ nebija tam resursu un vēlmes? Domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) atbild: “Primāri domei ir jānodrošina ar izglītību, un izglītība ir tā sfēra, kura ir lielākā, tātad nodokļu budžeta daļa. Ir sociālie jautājumi, un visiem domei naudas nepietiek.”

Aizvien intensīvāka zaļo zonu aizbūvēšana nozīmē arī to, ka samazinās laukumi, kas aiztur ūdeni, un agrākie risinājumi tagad jau var būt neefektīvi.

“Pirmais plāns mums ir preventīvi pārbaudīt visas izlaides, pārliecināties, ka mēs tās pagūsim šogad pārbūvēt cita tipa – nevis pašplūsmas kā upīte, bet ar nostiprinātām dzelzsbetona konstrukcijām, un attiecīgi padziļināt un nodrošināt, lai malas nebruktu iekšā un nesamazinātos caurplūde,” sola Zolotojs.

Video: Vētras postījumi Jūrmalā 

Lēmumu par to, kuri no grāvjiem ir daļa no meliorācijas koplietošanas sistēmām, pieņem pašvaldība. Tāpat tā arī nosaka prasības uzturēšanai, ja tās atrodas uz privātas zemes. Jūrmalas dome tagad domāšot, ko iesākt ar privātīpašnieku pārveidotajiem vai aizaudzētajiem grāvjiem, bet sodīt gan pagaidām nevienu nesola.

Vismaz 11 miljoni eiro – tik lielus pašvaldības infrastruktūrai nodarītos zaudējumus pēc lietavām aplēsusi Jūrmalas dome. Vēl jāpieskaita zaudējumi privātīpašumiem. Turklāt iedzīvotāji daudzviet paši meklēja sūkņus, lai glābtos no ūdens. Jūrmalas dome vēlas saņemt valsts atbalstu plūdu seku izdevumiem, vai vismaz iespēju neveikt iemaksu pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Savukārt portālā “Mana balss” pēc Jūrmalas opozīcijas politiķa ierosinājuma savākti vismaz 847 paraksti par lietusūdens kanalizācijas sistēmu uzlabošanu.