Noskaties ⟩ Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas

Pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē Iekšējās drošības birojs sācis izmeklēt 2018. gadā. Kriminālvajāšanas sākšanai birojs virzījis kopumā septiņas lietas. Un visas ir tiesā.

Pirmā neattiecas uz robežas būvniecību, bet gan aprīkošanu – sensoru iegādi. Bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas pārstāvjus Igoru Žuravļovu un Valeriju Širokovu apsūdz par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus – 6% no līguma summas, pretējā gadījumā draudot izgāzt iepirkumos. Pēc “de facto” informācijas, divi uzņēmuma “BST engineering” pārstāvji (Vladimirs Petrakovs un Igors Petrovs), saskaņā ar izmeklēšanā noskaidroto, piekrita maksāt. Kukuļus devuši arī citi uzņēmēji.

Prokuratūrā apsūdzēto vārdus neatklāj, taču min, ka kukuļus juridisko personu interesēs ir devušas piecas fiziskas personas. Kā pastāstīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Santa Berga, no tām trīs fiziskas personas tiek apsūdzētas par to, ka ar Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu realizēja krāpšanu lielos apmēros.

Raidījums ziņo, ka krāpšanas epizodē izmeklētāju aizdomas kritušas pār nu jau likvidētā uzņēmuma “STG Grupa” pārstāvjiem Jevgēniju Golubkovu un Kristīni Galviņu. Ir aizdomas, ka seismisko sensoru iepirkumā 2017. gadā viņi startēja ar prasībām neatbilstošām iekārtām, tāpēc sarunāja ar tobrīd firmā “DATI Group” strādājošo Jāni Dzelmi, ka viņš piedalīsies iepirkumā ar tiem pašiem sensoriem, tikai teju par 100 tūkstošiem dārgāku cenu – sensorus viņš vēlāk esot nopircis no Golubkova un Galviņas uzņēmuma.

Žuravļovs un Širokovs, visticamāk, zinot, ka sensori ir neatbilstoši, pārējiem komisijas locekļiem to neteica. Krāpšanas rezultātā valstij tika nodarīts mantisks kaitējums vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Līdzīgs ir cits kriminālprocess, kurā par krāpšanu tiesā dažādu uzņēmumu pārstāvjus – tostarp SIA “R1 Security” valdes locekli Rolandu Zuti un firmas “Consumo” valdes locekli Jāni Jurķeli, kā arī uzņēmējus Pāvelu Ņestjorkinu un Kristapu Kļaviņu. Savukārt trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdz par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi. Tie ir jau minētais Širokovs, kurš tagad robežsardzē ir informācijas vadības speciālists, Lauris Bružiks, kurš vēl pērn ir ieņēmis iepirkuma komisijas locekļa amatu, bet tagad ir vecākais speciālists, un Vitālijs Makarovs.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts raidījumam “de facto” uzsvēra, ka nevienā no lietām nav sprieduma, kurš būtu stājies likumīgā spēkā. Pujāts arī kritizēja izmeklēšanas gaitu: “Pārspīlēti agresīvi tika veiktas izmeklēšanas darbības, kas vairāk izskatījās pēc pašmērķa – pēc iespējas vairāk sarosināt kriminālprocesu, nevis sekot valsts interesēm.”

Trešajā lietā par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi tiesā bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru. Te prokuratūra uzskata, ka amatpersonas nolaidības rezultātā ir nodarīts zaudējums vairāk nekā 5,4 miljonu eiro apmērā.

Vislielākā zaudējuma kompensācija – 10,1 milj. eiro apmērā – ir pieteikta citā lietā. Par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu ir apsūdzētas divas bijušās robežsardzes amatpersonas – Uldis Zemmers un Jolanta Ķikute, kura turklāt saskaņā ar apsūdzību pieņēma 1000 eiro lielu kukuli.

Aizdomās par krāpšanu lielā apmērā tiesas priekšā stājušies uzņēmuma “VTV14” valdes loceklis, būvuzraugs Valērijs Bluss, būvfirmas “Igate” pārstāvji – vadītājs Māris Peilāns un projektu vadītājs Kaspars Macāns, turklāt pēdējiem diviem inkriminē arī kukuļdošanu.

Šajā lietā minēti 7 būvdarbu līgumi no 2015. līdz 2019. gadam. Rezultātā ir izbūvēts lētāks žogs ar mazāku, nekā paredzēts, stieples diametru un pārklājumu. Vai, piemēram, Zilupes, Ludzas, Rītupes un Liepnas tiltiem injekcijas pāļu vietā izbūvēti lētāki skrūvpāļi. Citur nav uzbūvētas koka laipas ar gulšņiem, bet gan šķeldas takas.

Uz šiem trūkumiem savā revīzijā 20.gada sākumā bija norādījusi arī Valsts kontrole. “Šis iepirkums, analizējot kopsakarā šīs darbu pozīcijas ar izmaksām un ņemot vērā tālāk veiktās darbu izmaiņas, tad attiecīgi, ja tādas jau būtu paredzētas sākumā iepirkumu procedūrā, tas būtu ļāvis izvēlēties citu pretendentu un tātad arī ietaupīt ievērojamu summu no valsts budžeta līdzekļiem,” uzsvēra Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītāja p. i. Daina Baha.

Aizdomas par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi ir vēl vienas lietas pamatā, kurā apsūdzēts uzņēmuma “DN Sistēmas” vadītājs Juris Teivāns un četri Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki, tostarp esošā vadītāja Ramona Innusa un viņas vietnieks Oskars Dzirkalis, kuri no komentāriem atteicās. “Ņemot vērā, ka šobrīd notiek tiesas process, šobrīd nesaskatām iespēju sniegt komentārus, lai neietekmētu tiesvedību,” raidījumam atbildēja R. Innusa.

Komentējot šo apsūdzēto amatpersonu palikšanu savā amatā, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) atsaucās uz procesa virzītāja lēmumu: “Ja šāds lēmums nav par drošības līdzekļa piemērošanu, tad protams, ka līdz tam pašai iestādei jāizmanto tas resurss, kas ir konkrētiem cilvēkiem visefektīvākajā veidā,” teica ministrs. Valstij nodarītie zaudējumi šajā lietā, pēc prokuratūras iepriekš norādītā, pārsniedz 373 tūkstošus eiro.

Divreiz mazāks zaudējums – 180 tūkstoši ir pieteikts vienīgajā no lietām, kurā ir pasludināts spriedums pirmajā instancē, lai arī tas tagad ir pārsūdzēts, – par izcirsto koku piesavināšanos. Pērn martā Rēzeknes tiesa atzina “Avoti G” īpašnieka Ivara Galiņa vainu tajā, ka viņš, būdams būvuzņēmuma “Igate” apakšuzņēmējs, izcirta kokus uz robežas ar Krieviju un nelikumīgi pārdeva tos, iegūto naudu pārskaitot savam uzņēmumam, kaut robežjoslā izcirstie koki pieder valstij. Galiņš vainu neatzīst. Lietu tagad skata Latgales apgabaltiesa.

Uz problēmām ar koksnes uzskaiti robežas izbūves sākumposmā savulaik norādīja arī Valsts kontrole. Revīzijā konstatēja koku izciršanu kopš 2015. gada, taču pirmo reizi koksne tika ņemta grāmatvedības uzskaitē tikai 2019. gadā.

Arī pēdējā no tiesā esošajām lietām ir minēts “Avoti G” uzņēmums, taču liecinieka statusā. Uzņēmums ir izcirtis un realizējis kokus 29,7 tūkst. eiro apmērā, kas ir pieteikti kā zaudējums. Tomēr apsūdz nevis izcirtējus, bet gan iepirkuma komisijas pārstāvjus Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kuri 2016. gadā gatavojuši nolikumu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Santa Berga apsūdzības būtību apraksta tā: “Apsūdzēto valsts amatpersonu bezdarbības rezultātā iepirkuma sagatavotajos dokumentos, tai skaitā līguma tehniskajā specifikācijā, nebija atrunāta rīcība ar apauguma ietilpstošo koksni. Atbilstoši dokumentācijai viss apaugums bija novācams, atkritumi likvidējami, celmi izraujami, robežjosla nolīdzināma. Tādējādi tika dota iespēja būvdarbu veicējiem pašiem izlemt, kā tiek novākts apaugums.”

Apsūdzētie – Jānis Brambats, Inga Ābrāma, Gunārs Liepiņš un Sandra Krilova – savu vainu neatzīst. Nodrošinājuma valsts aģentūras jurists J. Brambats raidījumam “de facto” apsūdzību komentēja tā: “Procesa virzītājs vispār nav iedziļinājies, prokuratūra nav iedziļinājusies lietas būtībā. Ļoti pavirši izmeklēts. Pavirša apsūdzība. Trūkst dokumentācijas, izpratnes par to, kas ir iepirkums vispār. Tiek inkriminētas kaut kādas absurdas lietas, kas komisijai nebija jāveic. Vienkārši tas ir nihilisma kalngals.”

Līdzīgi izsakās arī apsūdzētās S. Krilovas aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks: “Tas, ko piedāvā prokuratūra, – 233 kilometru garumā gar robežu 12 metru platumā jāuzskaita augoši koki. Nu, piedodiet, tad to robežjoslu tīrīt sākt varētu, es nezinu, varbūt pēc gada, varbūt pēc diviem.”

Šobrīd, atskatoties uz Austrumu robežas izbūves sākumposmu, visas iesaistītās puses atzīst – robežsardzei nebija atbilstošās pieredzes un zināšanu veikt šo darbu. “Protams, tajā laikā, vērtējot situāciju, visa robeža bija, teiksim, vieni lieli džungļi,” raidījumam “de facto” komentēja iekšlietu ministrs, “tajā laikā nebija nevienam tāda izpratne un pieredze. Skaidrs, ka toreiz visloģiskāk likās, ka to īstenos pati Valsts robežsardze.”

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts savukārt uzsver: “Ja 2014. gadā [Valsts] robežsardze nebūtu izrādījusi iniciatīvu, tad uz Krievijas robežas vispār nekas netiktu izbūvēts. Tā bija iniciatīva, lai rūpētos par valsts drošību, par kuru tagad virknei cilvēku nākas diezgan skarbi maksāt. Tiesas process, tiesvedība – jau vairāk nekā pieci gadi, tūlīt būs pieci gadi. Vai tas ir samērīgi, adekvāti?”

Ir bijis arī astotais kriminālprocess, kurā robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekam ģenerālim Jurim Martukānam pēc sākumā izteiktajām aizdomām prokuratūra atvainojās un izmaksāja kompensāciju.

Tāpat bija izmeklēta patvaļīga koku ciršana divu biotopu teritorijā ārpus valsts robežas joslas, ar ko nodarīts kaitējums videi 3,3 miljonu apmērā. Taču vēlāk noskaidrojās, ka visa zemes vienība tomēr ir uzskatāma par robežjoslu. Tāpēc pārkāpumu nekonstatēja un lietu izbeidza.

Noslēgumā raidījums ziņo, ka tā infrastruktūras daļa uz robežas ar Krieviju, ko būvēja uzņēmums “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” un ko pārtrauca aizdomās par korupciju, vēl aizvien nav nodota ekspluatācijā. Runa ir par aptuveni divu simtu kilometru garu robežas joslas infrastruktūru. Šajā jautājumā vēl jāmeklē juridiskie risinājumi par to, kā valstij izdevīgāk izbeigt līguma saistības.