Dzīvoklī, sporta zālē, autobusā, parkā, kafejnīcā. Viņi ir visur. Odu - sīku, uzbāzīgu un kodīgu - vasaras nogalē ir tik daudz, ka daži runā par “odu krīzi”. Un kā nu ne, ja sīkie asinssūcēji izjaukuši ne vienu vien pikniku, bekošanu un romantisku pastaigu parkā. Eksperti runā par odu “ekstra” paaudzi augustā, ko ietekmējušas jūlija lietusgāzes un siltais laiks, tomēr iesaka uz sīkajiem asinssūcējiem palūkoties no citas perspektīvas, tik ļoti nevairoties no kņudinošajiem dzēlieniem.

“Pareizi tos būtu saukt par dzēlējodiem, jo Latvijā ir vairāki tūkstoši odu sugu, no kurām tikai nedaudzas sūc asinis.” Lai gan pasaulē dzēlējodus uzskata par teju vai visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, jo tie pārnēsā tādas nāvējošas slimības kā malāriju, dzelteno drudzi, dažādas vīrusu slimības, “mūsējos” Voldemārs Spuņģis raksturo kā “draudzīgus”. Pats viņš odus pēta “ķerot uz sevis”. Arī pie mums mīt četras malārijas odu sugas, kas spēj pārnēsāt malārijas ierosinātājus plazmodijus.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X