Satiksmes ministrija pauž nožēlu, ka ES nav piešķīrusi līdzfinansējumu būtiskām "Rail Baltica" aktivitātēm (7)

SM savā paziņojumā norāda, ka "Rail Baltica" projekts ir pilna mēroga būvniecības fāzes priekšvakarā, un Latvija ir gatava sākt būvniecības darbus pamatlīnijas iecirkņos Lietuvas virzienā. Pēdējā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukumā šim mērķim saņemts nozīmīgs finansējums no ES.

Vienlaikus SM paziņojumā pausta nožēla, ka ES nav piešķīrusi līdzfinansējumu būtiskām "Rail Baltica" aktivitātēm, tostarp būvuzraudzībai un zemju atsavināšanai. SM norāda, ka līdz šim šādas aktivitātes vienmēr esot līdzfinansētas no ES puses, turklāt ar augstu intensitāti - līdz pat 85%.

Video: "Rīga atbild". Ko rīdzinieki domā par "Rail Baltica" projektu?

SM apzinās, ka ES kopējais finansējuma apjoms pārrobežu transporta projektiem ir nepietiekams, tomēr, neskatoties uz to, uzskata, ka "acīmredzami nepārdomāta ir šāda spēles noteikumu maiņa attiecībā uz iepriekš attiecināmām "Rail Baltica" aktivitātēm".

SM norāda, ka šo aktivitāšu finansēšana pilnā apjomā no valsts budžeta rada budžetam neparedzētu slogu.

SM rosina valdībai kopā ar EK meklēt ilgtspējīgākus finansēšanas lēmumu, lai varētu virzīties uz priekšu ar "Rail Baltica" projektu.

Jau ziņots, ka ES finanšu perioda no 2021. līdz 2027.gadam trešajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) apstiprinājusi finansējumu 346,1 miljona eiro apmērā "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā.

SM norāda, ka tas ir nozīmīgs ES atbalsts, lai turpinātu "Rail Baltica" projekta ieviešanas darbus Latvijā un sekmētu pamattrases būvniecību.

Finansējums paredzēts prioritāro "Rail Baltica" aktivitāšu realizācijai Latvijā. No kopējā piešķīruma projekta īstenošanai Latvijā 252 miljoni eiro piešķirti dienvidu posma (Misa-Lietuvas robeža) pamattrases būvniecībai un 38 miljoni eiro Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.