Maijā “Google” ieviesa ilgi gaidītu atjauninājumu, ar kuru pasaulē dominējošajā meklētājprogrammā tika integrēts ģeneratīvais mākslīgais intelekts. Lietotāji, kas meklē informāciju Amerikas Savienotajās Valstīs, dažkārt saņem mākslīgā intelekta (MI) ģenerētu rezultātu kopsavilkumu, kam seko ierastais, pēc atbilstības sakārtotais tīmekļa vietņu saraksts.

Dažu dienu laikā cilvēki ziņoja par dīvainām, neprecīzām un pat bīstamām atbildēm, ko sniedza jaunā MI pārskatu funkcija. Modelis ieteica izmantot līmi, lai palīdzētu sieram pielipt pie picas; uzsvēra, ka skriešana ar šķērēm rokās labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, un apgalvoja, ka bijušais ASV prezidents Baraks Obama ir musulmanis.

"Google" steidza labot šīs kļūdas, taču daudzi eksperti apgalvo, ka tās ir raksturīgas šai tehnoloģijai. Pats “Google” izpilddirektors Sundars Pičai šādas “halucinācijas” raksturoja kā “neatrisinātu problēmu” un tehnoloģijai “raksturīgu iezīmi”. Netiešā veidā atzīstot neveiksmi, “Google”, šķiet, ir samazinājis to lietotāju īpatsvaru, kuriem tiek rādīti šie pārskati.

Uzņēmums “Google” tika plaši un pamatoti nosodīts par to, ka ir uzsācis izmantot tehnoloģiju, kas nepārprotami nav piemērota lietošanai un var kaitēt lietotājiem. Taču tikai retais ir aizdomājies, kāpēc vispār šis tehnoloģiju gigants varēja rīkoties tik nekaunīgi. Atbilde ir vienkārša: Federālās tirdzniecības komisijas priekšsēdētājas Līnas Hānas vārdiem sakot, uzņēmums ir “pārāk liels, lai tam rūpētu”.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X