Krievijas ekonomikā vērojamas "ļoti nepatīkamas pazīmes" (37)

Kā vēsta neatkarīgais Krievijas medijs “The Moscow Times”, biznesa klimata indikators, kuru aprēķina Centrālā banka, ņemot vērā ikmēneša monitoringu, būtiski samazinās otro mēnesi pēc kārtas. Jaunākie novērtējumi liecina, ka ekonomikas izaugsmes tempi mazinās. Analītiķi norāda, ka “ekonomika no pārkaršanas fāzes pāriet mērenā fāzē.”

Tiek piebilsts, ka ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās notiek, ņemot vērā inflācijas risku pieaugumus. Vairāk nekā 11,8 tūkstošu kompāniju veiktajā aptaujā secināts, ka inflācija tiek uzskatīta par augstāku, nekā gaidīts iepriekš jau trešo mēnesi pēc kārtas, sasniedzot maksimumu kopš 2023. gada decembra.

Pētījumi liecina, ka inflācijas prognozes ir pieaugušas kā ekonomikā, tā atsevišķās nozarēs. Tirgotāji paredz, ka tuvākos trīs mēnešus cenas augs vidēji par 11,6% gada izteiksmē, un tas ir maksimālais rādītājs kopš pagājušā gada beigām. Ekonomists Dmitrijs Poļevojs vērš uzmanību uz to, ka inflācijas rādītāji sliktāki, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, kā arī cenu kāpumu citās nozarēs. Arī vietējie mediji brīdinājuši, ka jau drīzumā tiek plānots celt cenas virknei preču.

Bizness plāno celt cenas, ņemot vērā operacionālo izmaksu pieaugumu. Starp šo izmaksu pieauguma iemesliem ir darbaspēka algu pieaugums, kā arī izejvielu sadārdzināšanās, kā arī transporta un komunālo izmaksu kāpums. Kopējais izmaksu pieaugums ekonomikā kopumā sasniedzis piecos mēnešos augstāko rādītāju.

Ja raugās uz pieprasījuma un piedāvājuma indeksiem, ir redzams, ka pieprasījums sāk “atdzist”, taču piedāvājums krītas straujāk (resursu ieroežojumu un maksājumu problēmu dēļ).

“Tās ir ļoti nepatīkamas pazīmes. Ar ekonomikas sabremzēšanos nav pietiekami, lai atjaunotu cenu stabilitāti. Ir nepieciešams, lai pieprasījums atdzistu, kā arī – lai samazinātos starpība starp pieprasījumu un piedāvājumu,” norāda analītiķi.

Lai tas notiktu, ir nepieciešams pastiprināt ierobežojumus monetārajā politikā. Krievijas Centrālā banka jau cenšas īstenot dažādus pasākumus inflācijas mazināšanai, piemēram, ceļot bāzes procentu likmes, taču biznesa aktivitāti un ekonomiku kopumā ierobežot citi faktori – darbinieku trūkums un grūtības ar norēķiniem.

Ekonomists Poļevojs norāda, ka inflācija ir liela problēma, arī neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes kritumu. Paredzams, ka tuvākajā laikā Krievijas iedzīvotājiem gaidīt cenu kritumu un uzvaru pār inflāciju ir pāragri – paredzams, ka vismaz līdz gada beigām inflācija turpināsies ar visai ievērojamu pieaugumu.