Ministrija atceļ preses konferenci, kurā bija plānots informēt sabiedrību par nodokļu politikas izmaiņām

Kā norāda FM, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka iespējamais nodokļu pārskatīšanas scenārijs bija guvis daļēju atbalstu koalīcijas partneru vidū, kā arī otrdien notikušajā nodokļu politikas koordinācijas darba grupas sociālo un sadarbības partneru vidū izskanēja atšķirīgi viedokļi un tika rosināts turpināt darbu, lai tos tuvinātu.

"Tiklīdz tiks sabalansēti risinājumi ar finanšu iespējām, ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta prioritāti - iekšējo un ārējo drošību -, Finanšu ministrija par to informēs plašāk," sola FM.

Kā vēstīts, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdienas vēlā vakarā izplatīja paziņojumu, kritizējot FM 16.augustā piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

Pēc LTRK un LDDK paustā, ministrija esot piedāvājusi nodokļu progresivitātes līmeņu sadalījumu, kas samazinās konkurētspēju vidējo un lielo algu sektorā.

Organizācijas apgalvo, ka piedāvāts arī ieviest papildus jaunas iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes. Tā rezultātā darbaspēka nodokļu sistēma kļūs vēl sarežģītāka un pieaugs algu grāmatvedības izmaksas, norāda LTRK un LDDK.

Ministrija arī esot piedāvājusi valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu. LTRK un LDDK uzskata, ka tas pasliktinās iedzīvotāju uzticēšanos pensiju sistēmai.

Esot piedāvāts arī dividenžu nodoklis. Tas negatīvi ietekmēs valsts pievilcību, tieši skars Latvijas rezidentus un iekšzemes investīcijas, uzskata organizācijas.

LDDK un LTRK ir pārliecinātas, ka 16.augusta piedāvājums palielinātu kopējo maksājamo nodokļu slogu, kas savukārt negatīvi ietekmētu konkurētspēju. Tāpat pieaugtu ēnu ekonomikas riski.

Organizācijas norāda uz vēl vairākiem to saskatītiem riskiem konkrētajā piedāvājumā.