Pēc Putina vizītes Ķīnā strauji sarucis Ķīnas pieprasījums pēc Krievijas naftas (10)

Ķīnas importa apjoma samazinājums sākās pirmā ceturkšņa beigās.

Zīmīgi, ka importa apjoms straujāk sāka samazināties pēc maijā notikušās Krievijas diktatora Vladimira Putina vizītes Ķīnā.

Martā Krievija pārdeva Ķīnai 2,55 miljonus barelu naftas dienā, bet jūnijā šie apjomi samazinājās līdz 2,05 miljoniem. Jūlijā šis rādītājs bija vēl vairāk samazinājies – līdz 1,9 miljoniem barelu. Tādējādi četru mēnešu laikā naftas piegādes Ķīnai samazinājās par 30%, bet kopš gada sākuma – par 22%.

Kā vēsta “Reuters”, Krievijas naftu Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas aizstāj ar Tuvo Austrumu naftu. Piegādes no Saūda Arābijas jūlijā pieaugušas par 13%, līdz 1,51 miljonam barelu dienā. Par 61% pieaudzis imports no Malaizijas, kas ir galvenais naftas tranzīta mezgls no sankcionētajām valstīm – Irānas un Venecuēlas.

Ķīna gan joprojām ir lielākais Krievijas naftas pircējs, pērkot 43% no Krievijas pārdotajiem bareliem. No visām precēm, ko Krievija piegādā Ķīnai, nafta sastāda divas trešdaļas eksporta apjoma.

Ķīnas pieprasījuma kritums ir atstājis negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Jūlijā Krievijas peļņa no eksporta Ķīnai sasniedza 650 miljonus eiro dienā, kas ir zemākais rādītājs gada laikā.

Kā norāda “Economist Intelligence Unit” analītiķis Metjū Šervuds, Ķīnā kopumā ir krities pieprasījums pēc degvielas.

“Pieprasījuma kritums ir saistāms ar vāju aktivitāti rūpniecībā un būvniecībā, un tas pats ir vērojams arī citu energoresursu importa jomās,” norāda eksperts.