Miljonāru cīņas. Maisiņi ar 500 eiro banknošu paciņām (2)

Viņš ar mums vēlas runāt par nu jau piecus gadus ilgo cīņu ar azartspēļu miljonāru, mākslas mecenātu Jāni Zuzānu.

Divu miljonāru konflikts par gleznām nav Re:Baltica darbības profils, taču darījumā ir kāda nianse, kas mūs interesē.

Kamēr valsts pārvalde regulāri raksta plānus, kā apkarot ēnu ekonomiku, no kuras nauda aiziet garām nodokļu kasei un satek pat Latvijas politikā, Zuzāns Gulbim par gleznām samaksāja trīs miljonus eiro. Skaidrā naudā.

Iesniegumi visur

Gulbis ar Zuzānu iepazinās pirms desmit gadiem. Savedējs bija Gulbja bērnības draugs Kārlis Leiškalns – šeptmanīgs bijušais Saeimas deputāts un arī mākslas pazinējs.

“Man darba grāmatiņā ir ieraksts – SWH galerijas menedžeris 1992. gadā,” Leiškalns vēlāk stāstīs tiesā, kas mēģinās atšķetināt notikušā būtību.

Gulbim piederēja 90. gados Latvijā ietekmīgā SWH Rīga uzņēmumu grupa.

Kopš tā laika viņš veidoja arī savu mākslas kolekciju. Ar Leiškalnu braukuši pie māksliniekiem uz darbnīcām, iedzēruši un pirkuši darbus.

2014.gadā Gulbis nolēma kolekciju pārdot, jo uzturēšana izmaksāja dārgi. Tās vērtība tobrīd lēsta nepilnu desmit miljonu eiro apmērā. Gandrīz pusi no tās – nepilnus 2000 darbus – ilgākā laika posmā piekrita atpirkt Zuzāns, samaksājot kopā trīs ar pusi miljonus eiro.

Iespējams, ar to šis stāsts būtu beidzies. Taču Zuzāns – kā apgalvo Gulbis – aizmuguriski no viņa bijušās sievas nopircis vairākus vērtīgus darbus, lai gan zinājis, ka tie pieder Gulbim.

“Tajā brīdī es paliku dusmīgs un mani pārņēma kāre atriebties tik ļoti, ka es to pat nepamanīju,” Re:Baltica stāsta Gulbis.

Viņš pret bijušo sievu un azartspēļu miljonāru vērsās tiesā. Rakstīja iesniegumus prokuratūrai, Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam un pat Satversmes aizsardzības birojam par Zuzāna, iespējams, “nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu legalizēšanu.”

Visur, kā pats uzskata, bez rezultāta. Kā pēdējo iespēju panākt taisnību viņš izvēlējās runāt ar žurnālistiem.

“Šobrīd situācija ir tāda – no vienas puses, protams, es neatteikšos jums dot informāciju, bet no otras es sev nepatīku tāpēc, ka atriebības kāre, visticamākais, ir mans lielākais dzinulis,” saka Gulbis.

“Atlicina” 150 000 eiro mēnesī

Iesaistīto liecības atšķiras, bet Gulbis un Leiškalns stāsta, ka pirmoreiz satikušies Gulbja lauku mājā Kuldīgā. Leiškalns ieradies kopā ar Zuzānu, jo “viņam bija labāka mašīna par manējo.” Skatījušies kolekciju, kurā ir gan tādi vecmeistari kā Vilhelms Purvītis, Kārlis Miesnieks un Konrāds Ubāns, gan mūslaiku dārgumi, piemēram, Miervalža Poļa un Frančeskas Kirkes darbi.

Šī tikšanās ir svarīga divu iemeslu dēļ. Tobrīd tiek norunāts darījuma veids – samaksa skaidrā naudā, un noskaidrota vairāku Poļa gleznu piederība.

Abi – gan Gulbis, gan Zuzāns – Re:Baltica apgalvo, ka tieši otra puse prasījusi, lai darījums notiktu skaidrā naudā. Šai sarunai nav liecinieku. Ir tikai vārds pret vārdu.

Leiškalns tiesā liecināja, ka par darījuma niansēm nezinot. “Man ir princips - tiklīdz kāds sāk kārtot naudas lietas, aizeju projām.”

Gulbis stāsta, ka pirmā tikšanās beidzās ar vienošanos par daļas gleznu pirkšanu par pusmiljonu.

“Kā viņš [Zuzāns] toreiz noraksturoja, viņš var samaksāt par mākslas darbiem apmēram 150 tūkstošus eiro mēnesī. Viņam paliekot brīvi līdzekļi tādām vajadzībām. Un tā viņš arī ar mani norēķinājās,” saka Gulbis.

“Skaidrā?” pārvaicāju. “Skaidrā. Tikai skaidrā.”

Nauda čupiņās

2014.gada oktobrī Gulbja palīdze aizbrauca pie Zuzāna uz viņa galeriju Mūkusalas ielā Rīgā pēc pirmā pusmiljona. Zuzāns viņai katru reizi savā kabinetā iedeva mazu maisiņu ar 500 eiro banknošu paciņām.

Līdz 2017.gada pavasarim viņa pie Zuzāna pēc naudas devās 16 reižu. Pamatā saņēma 150 000, pāris reižu 300 000 eiro.

Vizuāli tā bijusi “naudas kaudzīte, konkrēta summa katrā reizē,” tiesā stāstīja Gulbja palīdze, atbildot tiesnesei, kā nauda nodota. “Tas bija maisiņā, kurpju kastē?” – tiesnese nespēja valdīt ziņkāri.

Izņēmums ir 2016.gads, kad Gulbis palūdzis pusmiljonu pārskaitīt. 2019.gadā pēc 200 000 eiro par Spānijas mājā esošajām gleznām Gulbis ieradies pats. “Mūkusalas ielā bija tāda terasīte. Tur uzkāpām un viņš man naudu iedeva,” atceras Gulbis.

Kopš 2017.gada likums aizliedz skaidras naudas darījumus virs 7200 eiro.

Saskaņā ar Gulbja teikto, Zuzāns kopumā par gleznām samaksāja 3 475 000 eiro. Pusmiljonu ar pārskaitījumu, pārējo – skaidrā.

Konflikta sākums

Strīda pamatā ir Poļa glezna “Kurzemniece un vanadziņš”. Tajā redzama tautumeita kupliem matiem greznā Bārtas tautastērpā, kurai uzglūn vanags. Zuzāns par to bija apjautājies jau Kuldīgā. To tiesā apliecināja arī Leiškalns. ““Tautu meita pie egles”, tā viņš to nosauca.”

Leiškalns apstiprināja, ka Gulbis Zuzānam paskaidrojis: konkrētā glezna atrodas bijušās sievas mājā. Kad gleznas atdabūs, varēs runāt par pārdošanu (šķiršanās līgums noteica, ka gleznas drīkst paturēt kā interjera daļu, kamēr īpašumi tiek pārdoti).

Gulbim radās aizdomas, ka pie grezna dzīvesveida pieradusī šķirtā sieva sākusi gleznas tirgot. 2015.gadā pēc inventarizācijas atklājies, ka īpašumos atrodas 47 gleznas, bet vairākas pazudušas. Starp tām arī Zuzānu interesējusī Poļa glezna. Gulbja bijusī dzīvesbiedre Vineta atteicās izpaust, kur gleznas palikušas.

2018.gadā Gulbis uzzinājis, ka viņa, iespējams, par 200 000 eiro ieķīlājusi kolekcijas vērtīgākās – Jūlija Federa – gleznas, kas piederējušas abu bērniem. WhatsApp sarakstē bijusī sieva to apstiprinājusi. Pēcāk viņa vairs nav reaģējusi uz Gulbja saziņu, tādēļ viņš vērsās tiesā.

Ap šo laiku pazīstama galeriste, no kuras Gulbis savulaik abus Federa darbus pircis, pastāstījusi, ka tagad tie pieder Zuzānam. Viņš bija lūdzis novērtēt darbu autentiskumu. Zuzāns apstiprinājis Gulbim, ka nopircis darbus no viņa bijušās sievas, bet atteicies izpaust darījuma detaļas. Tas Gulbi sadusmojis.

“Neskatoties uz to, ka viņam tika pateikts, viņam necietās, ļoti vajadzēja tās gleznas ātrāk. It sevišķi to vienu – “Kurzemnieci ar vanadziņu”. Viņš aizgāja pie manas bijušās sievas pa tiešo. Tas bija konflikta sākums.”

Gulbis iesūdzēja Zuzānu tiesā.

No kurienes nauda?

Gulbis pieprasīja atdot 27 gleznas 206 000 eiro vērtībā. Arī “Kurzemnieci un vanadziņu.” Viņš pamatoja, ka gleznas no Kuldīgas vestas vairākos piegājienos, nav uzskaitītas un par daļu no tām nav samaksāts. Pirmais un vienīgais līgums noslēgts 2016.gadā, un tajā nav darbu nosaukumu. Tiesa divās instancēs prasību noraidīja, norādot uz tās haotiskumu. “Krietnam un rūpīgam saimniekam būtu jāzina, kur atrodas viņa manta”, bet fakti liecinot, ka Gulbim “šajā jautājumā nav nekādas skaidrības”.

Taču pirmās instances tiesa nedaudz pieskārās jautājumam, kur radusies skaidrā nauda. Tā prasīja Zuzānam pierādīt 600 000 eiro izcelsmi, ko samaksāja Gulbim no 2017.gada sākuma līdz maijam. Abas iesaistītās puses Re:Baltica norāda, ka nav saprotams, kādēļ tiesnese izvēlējās tieši šo laika posmu.

Iespējams, tas notika, jo togad stājās spēkā likums, kas starp privātpersonām aizliedza skaidras naudas darījumus, kas pārsniedz 7200 eiro. Tas nozīmētu, ka togad un arī 2019.gadā Zuzāns un Gulbis, veicot darījumus skaidrā naudā, pārkāpa likumu.

Par šādu pārkāpumu draud naudas sods. Valsts ieņēmumu dienests (VID) Re:Baltica informēja, ka kopš 2017.gada sodītas 72 privātpersonas, kas samaksājušas vidēji 5000 eiro.

Zuzāna advokāte tiesai iesniedza konta izdruku, kurā redzams, ka no 2014. līdz 2018.gadam viņš no konta skaidrā naudā izņēmis 730 000 eiro (kas gan nav trīs miljoni, kas bija darījuma vērtība). Viņa pievienoja arī biznesmenim daļēji piederošo azartspēļu uzņēmumu Alfor un Admirāļu klubs gada pārskatus, kas rāda ievērojamu peļņu. Alfor vien attiecīgajā laika posmā nopelnīja gandrīz 76 miljonus eiro. Lauvas tiesu īpašnieki izmaksāja dividendēs, un Zuzānam proporcionāli sanāca 24 miljoni.

Tātad naudas gleznu pirkšanai Zuzānam pietika. Taču vai tie bija tie paši miljoni, ko viņš maksāja skaidrā Gulbim, Re:Baltica devās prasīt viņam pašam.

Neatceras, cik samaksājis

Ar Zuzānu tiekamies viņam piederošajā Latvijā lielākajā privātajā laikmetīgās mākslas muzejā Zuzeum. Karstā jūnija darba dienas vakarā muzejs ir patukšs un patīkami vēss. Apsēžamies klusākā stūrītī netālu no kafejnīcas.

Zuzāns intervijai piekrita uzreiz, bet var just, ka sarunas temats viņam ir nepatīkams. Viņš sēž, sakrustojis gan kājas, gan rokas. Daudz labprātāk Zuzānam patīk runāt par mākslu, kurai, pēc paša aprēķiniem, pēdējos desmit gados veltījis aptuveni septiņus miljonus eiro.

Viņš to var atļauties, jo SIA Alfor ar zīmoliem Fēnikss un Admirāļu klubs ir otrais lielākas azartspēļu uzņēmums Latvijā. Pēdējā desmitgadē nopelnījis gandrīz 85 miljonus eiro.

Zuzāns ir lielākais glezniecības mecenāts Latvijā. Starp viņa prestižākajiem projektiem ir Zuzeum un Purvīša balva – ilgus gadus vienīgais apbalvojums Latvijas vizuālās mākslas māksliniekiem.

Zuzānam patīk intervijās stāstīt, ka mākslai pievērsies, kad ieguva pirmo turību. Tikmēr kuratore Maija Rudovska atceras, kā ap 2007.gadu sabiedrisko attiecību firma P.R.A.E. meklējusi mākslas pasākumus, ko Zuzāna azartspēļu impērija varētu sponsorēt. Tas ļāva saņemt nodokļu atlaides, veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu, bet pašam Zuzānam atvēra durvis uz eliti.

“Es tolaik biju studente un piedalījos lielas izstādes Candy Bomber veidošanā Arsenālā, ko sponsorēja Alfor,” atceras Rudovska. “Šī ir pasaules prakse. Biznesi – tādi kā azartspēles, alkohols, ātrie kredīti – kas nodara daļai sabiedrības kaitējumu, izvēlas sponsorēt mākslu, lai spodrinātu savu tēlu,” skaidro Rudovska.

Pats Zuzāns azartspēles uzskata par normālu izklaides veidu – līdzīgu izstādei vai teātrim. Tā esot spēlmaņa problēma, ja nespēj nospraust robežas un rodas atkarība.

2019.gadā Veselības ministrijas pasūtīts pētījums lēsa, ka Latvijā smaga azartspēļu atkarība bija aptuveni 16 tūkstošiem cilvēku. Tās ir vienas Cēsis.

Par darījumiem ar Aināru Gulbi Zuzānam ir cita versija. Un tā būtiski atšķiras.

Viņš neatceroties, cik Gulbim par gleznām kopā samaksājis. Intervijā Zuzāns un viņa juriste atsaucas uz vienīgo noslēgto līgumu, kurā kā līguma summa atrunāts pusmiljons eiro ar pārskaitījumu. Miljons samaksāts skaidrā. (Gulbja advokāts noliedz, ka šajā līgumā bijusi atruna par miljonu. “Nesaprotam, kur viņi to ņēma.”)

“Ņemot vērā, ka kopš darījumiem ir pagājis ievērojams laiks, precīzas summas par katru darījumu nosaukt Jums nevaru, taču kopējā skaidras naudas summa, ko samaksāju A. Gulbim, noteikti ir mazāka par 3,5 miljoniem,” - vēlāk jau sarakstē min Zuzāns.

Jau pēc intervijas Zuzāna juriste Re:Baltica atraksta, ka 2017.gadā darījumi, par kuriem liecināja Gulbja palīdze un kuru 600 000 eiro izcelsmi lika pierādīt tiesa, nemaz neesot notikuši.

Tas gan ir pretrunā ar Gulbja palīdzes liecībām tiesai. Viņa kalpoja kā kurjere un tiesā iesniedza WhatsApp saraksti ar naudas saņemšanas datumiem un arī summām. Tur redzams, ka 2017.gadā – kad lielie skaidras darījumi jau ir liegti – viņa no Zuzāna četras reizes saņēma pa 150 000 eiro. Taču ir kāds “bet” – palīdze naudas paciņas savāca, bet nepārskaitīja. “Man Ainārs lūdza paņemt, es to izdarīju. Ja summas nebūtu sakritušas, viņš taču būtu man ko teicis?” Re:Baltica stāstīja palīdze, kura lūdza savu vārdu neminēt, jo viņa nav publiska persona.

Pats Zuzāns Re:Baltica stāsta, ka maksājis par gleznām 2019.gadā (mazāku summu, nekā min Gulbis); saprot, ka togad pārkāpis likumu, un, “kā jau norādīju arī tiesvedības laikā, esmu gatavs par to uzņemties atbildību.” Tikai atbildību neviens no viņa līdz šim nav prasījis.

Kas notiek VID?

Vienīgā iestāde, kam pēc būtības ir jāizmeklē naudas izcelsme, ir VID. Tas saņēma informāciju gan no tiesas, gan arī Gulbja iesniegumu sākt kriminālprocesu par nezināmas izcelsmes naudas legalizēšanu.

Re:Baltica noskaidroja, ka 2021.gadā VID šo informāciju pievienoja jau kādai esošai lietai, kurā joprojām izmeklē cita mākslas kolekcionāra, Nacionālā teātra direktora Māra Vītola darījumus.

Raidījums De Facto pērn ziņoja, ka VID pārbauda vairāku Vītola firmai piederošu īpašumu iegādi, kā arī viņa darījumus ar Zuzānu. 2019.gadā Zuzāna azartspēļu bizness ziedoja Vītola vadītai biedrībai 250 000 eiro. Vītols Re:Baltica stāsta, ka par Zuzāna ziedoto naudu rīkojuši virkni kultūras pasākumu, abu attiecības esot “ilggadīgas un cieņpilnas” un šāds pārskaitījums neesot nekas ārkārtējs.

No malas gan tas izskatās dīvains, jo, ziedodams Vītola biedrībai, viņš pats līdz pērnā gada beigām bija valdē citā biedrībā – Mākslai vajag telpu. To Zuzāns savulaik izveidoja ar Katrīnu Jaunupi, kuras dzīvesbiedrs ir partijas “Latvijas Attīstībai” biedrs Edgars Jaunups, dēvēts arī par šīs partijas kardinālu un kasieri. (Zuzāns arī bija vedējtēvs abu kāzās). Mērķis esot bijis lobēt Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi.

Re:Baltica aprēķināja, ka pēdējos desmit gados biedrība Mākslai vajag telpu ziedojumos savākusi vairāk nekā pusmiljonu eiro no dažādiem biznesiem, tostarp naftas tranzīta, būvniecības, atkritumu un IT. Bet Zuzāna starp tiem nav.

Viņš Re:Baltica stāsta, ka par šīs biedrības ziedojumiem neko nezinot. Pats ziedojis citiem mākslas projektiem. Politikai gan ne.

Tas gan nav atturējis partiju “Latvijas Attīstībai” (LA) aktīvi lobēt azartspēļu intereses. Bijušais LA biedrs, Rīgas domnieks Māris Mičerevskis Re:Baltica stāsta, ka savulaik saņēmis gan Jaunupa, gan partijas līdzpriekšsēdētāja Jura Pūces ieteikumus “pacīnīties” pret citu partiju ieceri slēgt Rīgā azartspēļu zāles (pilsēta mēģināja, bet vēlāk Satversmes tiesa atzina šo lēmumu par pretlikumīgu – red.).

“Jaunups nekad neteica, ka Zuzāns ir čoms. Viņš nekad netika pieminēts, tai pat laikā partijas iekšienē visi zināja, ka azartspēles jāaizstāv Zuzāna dēļ,” tā Mičerevskis.

Citādas atmiņas ir toreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/PAR). “Gadījumos, ja kādas iecerētās normatīvā regulējuma izmaiņas skāra vai varēja skart azartspēļu regulējumu, Jaunups atklāti teica, ka ir konsultējies vai saņēmis komentāru no Zuzāna un tas viedoklis ir tāds,” viņa sacīja Re:Baltica. “Respektīvi, nekad neslēpa savu draudzību – viņa raksturojums – ar Zuzānu. (..) Un gar zemi nekrita, ja viņa apsvērumus neņēma vērā.” Tiesa, viņa piebilst, ka “Jaunups ļoti labi jūt, kam ir vērts lūgt šādas lietas. Es nebiju kategorijā, kurai būtu jēga kaut ko lūgt.”

Pats Jaunups azartspēļu lobēšanu Re:Baltica noliedza. “Man jūs jāinformē, ka būtu vērts beigt klausīties Māra Mičerevska fantāzijas un klajus melus. Nekad neesmu neko tādu nevienam teicis, neesmu lobējis azartspēles,” tā Jaunups.

Kurš melo, acīs skatīdamies?

“Gulbis vienkārši melo, acīs skatīdamies,” pārkrustojis rokas uz krūtīm, Zuzeum vestibilā Re:Baltica saka Zuzāns. Viņš sauc par “pilnīgām muļķībām” Gulbja teikto, ka tieši Zuzāns gribējis maksāt skaidrā naudā.

Savukārt Gulbis uzskata, ka melo Zuzāns un “kontrolē pilnīgi visu šajā valstī”, jo neviena tiesībsargājošā iestāde neesot nopietni izmeklējusi skaidrās naudas avotu.

Jautājumi par to, kur var dabūt tādus skaidrās naudas daudzumus, Gulbim neesot radušies. “Tas bija diezgan skaidri saprotams, jo man jau arī dažus gadus piederēja spēļu zāle “Melnais kaķis”. Līdz ar to es ļoti labi zinu, kā tur viss notiek.”

“Kā tas notiek?” pārvaicāju. “Tiek izmainīti aparātu iestatījumi vai kā to sauc,” paskaidro Gulbis. “Un fiksēta tiek tikai daļa no tās naudas, kas reāli tiek iemaksāta.”

Zuzāns nelikumības noliedz. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija Re:Baltica norādīja, ka Latvijā līdz šim neviens nav pieķerts, manipulējot ar izmainītiem datiem spēļu automātos.

Līdz ar to sanāk, ka divi miljonāri vaino viens otru skaidras naudas pieprasīšanā, kuras izcelsme ir saistīta ar azartspēlēm. Viens apgalvo, ka naudu ieguvis likumīgi (dividendēs), kuru esamību apliecina gada pārskati, bet ne bankas konta izdrukas. Otrs – ka pirmā spēļu zālēs pieregulēti automāti, no kuriem arī izņem skaidro naudu, no kuras daļa aizpeld politikas un valsts iestāžu virzienā, kam šādi darījumi būtu jāizmeklē. Vienīgā lieciniece, ka šī nauda eksistēja, ir Gulbja palīdze. Viņas liecības ir par konkrētiem datumiem un summām, kas ir pietiekami konkrēti fakti. Taču viņa naudu nepārskaitīja.

Šis varētu būt arī iemesls, kādēļ VID izmeklēšana, visticamāk, beigsies bez rezultāta, jo vienīgais pierādījums ir vārds pret vārdu. Mākslas darbi nav nekur jāreģistrē, tādēļ šos darījumus ir grūtāk izkontrolēt, nekā, piemēram, mājas vai auto pirkšanu, kas parādās valsts reģistros. Līdzīgi ar skaidru naudu: grūtāk izsekot tās izcelsmi, sevišķi, ja darījumiem nav pierādījuma – līguma.

VID Re:Baltica atbildēja, ka līdz šim nav bijis lietu, kurās kādu soda par pārkāpumiem mākslas priekšmetu iegādē.

Ar žurnālistikas metodēm atbildēt, kuram Gulbja - Zuzāna gadījumā ir taisnība, nav iespējams. Taču šis konflikts rāda milzīga apjoma skaidras naudas apriti elites darījumos. Mākslas pasaulē gan tas nevienam neesot šķitis aizdomīgi, jo tādi darījumi esot “ierasta prakse mākslas priekšmetu kolekcionāru starpā,” tiesā norādīja Zuzāna advokāte.

Varbūt, bet ne ārpus Latvijas. Ņujorkā strādājošas organizācijas mākslas darījumu juriste Leila Aminedolē (Leila Amineddoleh) Re:Baltica skaidroja: “Cik zinu, lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā nav ierasta prakse, vismaz ASV. Daži izmanto mazajiem darījumiem (zem 100 000 eiro), bet lielākiem tas nav ieteicams. Un pat tad, ja kāds maksā skaidrā, ir taču jāpaņem apliecinājums.”

Zuzāns uzskata, ka Gulbis cīņu sācis, jo grib no viņa izspiest naudu (un arī kādu Džemmas Skulmes gleznu, kurā redzama Gulbja pašreizējā dzīvesbiedre, bijusī modele).

Savukārt Gulbis Re:Baltica saka, ka viņam esot kauns, ko nodarījis ģimenei. Tikai sabojājis attiecības. Viņš par notikušo daudz domājis savos ceļojumos Amazones džungļos, kur ar vietējiem šamaņiem regulāri iziet dažādus apskaidrības rituālus.

Taču atriebības kāre līdz šim izrādījusies stiprāka.

Zaudējis civillietā pret Zuzānu, Gulbis lūdza prokuratūru sākt kriminālprocesu pret bijušo sievu par viņam piederošo gleznu pārdošanu azartspēļu miljonāram. Lieta šobrīd atrodas tiesā. Ja tajā pierādīs, ka gleznas piederēja Gulbim, Zuzānam var nākties tās atdot.