Maskavai jau tuvākajos gados draud elektroenerģijas deficīts (6)

Ņemot vērā šīs shēmas materiālus, kurus sagatavoja vienīgais Krievijas energosistēmas dispečers “Sistemnij operator”, līdz 2030. gadam Maskavai draud 1,6 gigavatu trūkums, bet 2042. gadā šis rādītājs sasniegs pat 4,2 gigavatus.

Par draudošajām problēmām ar elektroapgādi galvaspilsētai “Sistemnij operator” brīdināja jau pagājušajā gadā, kā galvenos iemeslus minot grūtības ar ārvalstu aprīkojuma apkalpošanu. Šeit tiek runāts par gāzes turbīnām termoelektrostacijām (TES), kas ārvalstu sankciju dēļ palikušas bez rezerves daļām un remonta jau kopš 2023. gada jūnija.

No Krievijas TES apkalpošanas atteikušies Rietumu uzņēmumi “General Electric” un “Siemens”. Pēc “Sistemnij operator” datiem, šie uzņēmumi ļāva nodrošināt aptuveni 9% no Krievijas energosistēmas jaudas.

Lai aizlāpītu radušos “caurumus” Maskavas apgādē, nepieciešams uzbūvēt jaunu gāzes staciju ar vismaz viena gigavata jaudu, teikts ģenerālshēmā. Tāpat būs nepieciešams izbūvēt jaunas strāvas līnijas no Kurskas un Novovoroņežas atomelektrostacijām, kas ļaus piegādāt galvaspilsētai elektrību vismaz 1,5 gigavatu apjomā. Šāds projekts varētu izmaksāt līdz 351 miljardam rubļu (3,43 miljardiem eiro).

“Maskavas un Maskavas apgabala energosistēmā darbojas elektrostacijas ar ārvalstu gāzes turbīnām, kas nodrošina 1,7 gigavatus enerģijas. Šo staciju apkalpošana ir apgrūtināta sankciju dēļ,” situāciju apraksta “Transenerkom” ģenerāldirektors Oļegs Ševcovs. Cita problēma ir elektrotīklus fiziskais nolietojums, kas sadales tīklos ir aptuveni 70%, bet maģistrālajos tīklos – 50%.

Absolūtais vairākums mūsdienu Krievijas elektroģenerācijas objektu ir padomju mantojums, norāda Krievijas gāzes biedrības ekspertu padomes loceklis Pāvels Mariševs.

“Acīmredzama problēma, kas ir galvenais riska faktors Krievijas iekšējā tirgū, ir augstais aprīkojuma fiziskais un morālais nolietojums. Tas attiecas uz visu elektrotīklu kompleksu, kas tiek aprīkots un atjaunots nepietiekami augstos tempos,” norāda Mariševs.