Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu Latvija ne tikai atjaunoja neatkarību, bet arī ieguva jaunus partnerus. Iespējams, galvenais no tiem bija Amerikas Savienotās Valstis. Vašingtona palīdzēja īstenot politiskās reformas un sniedza ekonomisko atbalstu, kā arī veicināja Latvijas iestāšanos NATO 2004. gadā. Ņemot vērā pieaugošo ASV lomu, šķita loģiski, ka Valsts departaments vēlējās pārcelt savu diplomātisko pārstāvniecību no nelielās ēkas Raiņa bulvārī. Sacīts — darīts: 2011. gadā tika atklāts jaunais komplekss, kas tika uzbūvēts speciāli vēstniecībai. Tomēr ne viss notika tik gludi, kā varētu šķist no malas. TVNET+ iepazinās ar nesen deklasificētajiem dokumentiem, aprunājās ar visām iesaistītajām pusēm un uzzināja, kas notiek abu valstu attiecību aizkulisēs.

Raksts sākotnēji publicēts 2024. gada augustā

“Šī gada 6. februārī Ārlietu ministrija saņēma Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Katrīnas Todas Beilijas vēstuli, kurā vēstniece lūdz Ārlietu ministrijas un Latvijas valdības atbalstu saistībā ar ASV nodomu iegādāties zemi Rīgā vēstniecības kompleksa būvniecībai. Zemesgabals atbilst ASV izvirzītajiem drošības kritērijiem un atrodas stratēģiski ļoti izdevīgā vietā – starp lidostu un Rīgas centru.”

Tieši tā sākas Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvais ziņojums, kas tika izskatīts valdības sēdē 2006. gada 18. aprīlī. Pašā citātā nav nekā neparasta. Tomēr pēc dažiem teikumiem mums atklājas problēmas būtība:

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X