Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām, vienlaikus saglabājot fokusu uz valsts drošību kā valdības noteikto galveno prioritāti un jau sākotnēji nospraustajiem mērķiem - veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi un mazinās sociālo nevienlīdzību, pavēstīja Ašeradens.
Ašeradens esot atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām (1)
Ministrs skaidroja, ka, ņemot vērā nevienprātību par piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, tiek turpinātas gan politiskās diskusijas, gan sarunas ar valdības sociālajiem partneriem, lai savstarpējo redzējumu tuvinātu.
Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī, savukārt 15.oktobrī jāiesniedz Saeimā, līdz ar to šie arī ir nozīmīgākie gala termiņi, kad nonākt pie lēmuma par nodokļu pārskatīšanu, uzsvēra Ašeradens.
Finanšu ministrs atzina, ka katrai sabiedrības grupai - darba devējiem, darba ņēmējiem un dažādu nozaru pārstāvjiem - ir savas prioritātes un savas intereses, taču priekšroka būtu dodama tiem risinājumiem, kas ļautu mazināt izdevumus, turpretim risinājumi, kas radītu izdevumus, tiktu uzklausīti nelabprāt.
"Tieši tādēļ mums ir jāturpina runāt par iespējamiem kompromisiem, jāskatās uz izmaiņām kopumā un jātuvinās vienotam redzējumam," pauda Ašeradens.
Kā ziņots, ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.
Tostarp no šīs summas valsts budžets iegūtu papildu 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūtu 50,9 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžets zaudētu 39,9 miljonus eiro. Izdevumu samazināšana valsts un pašvaldību iestādēs dotu 45,8 miljonus eiro, bet ietekme uz valsts budžetu, izpildot likumos noteikto, radītu 1,2 miljonu eiro zaudējumu.
Nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir panākt inflācijas ierobežošanas dēļ sabremzējušās ekonomikas straujāku izaugsmi, teikts scenārijā.
Savukārt sadarbības partneru formulētie mērķi darbaspēka nodokļu izmaiņām paredz darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu Baltijā, darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodarbināto skaita palielināšanu, darbaspēka pieejamības palielināšanu caur mobilitātes veicināšanu un neto ienākumu palielināšanu jeb nevienlīdzības mazināšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdien kritizēja FM piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nebija prezentēts.
Darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.
LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.
Savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka šāda piedāvājuma apstiprināšanas gadījuma viss, ko esošā koalīcija solīja "par lieliem, pārdomātiem darbiem un strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir vien skaistas runas bez seguma, kas skaidri parāda, ka valdība nevēlas īstenot būtiskas izmaiņas un labot sistēmu".
Savukārt Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" un Finanšu nozares asociācija aicina valdību saturiski paplašināt nodokļu reformas piedāvājumu, sarunām atverot arī iespējamas izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī.
Minētās organizācijas negatīvi vērtē 16.augusta piedāvāto nodokļu izmaiņu scenāriju, uzskatot, ka tas ne tikai neveicinās valdības izvirzīto tautsaimniecības izaugsmes mērķu sasniegšanu, bet turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.
Latvijas uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās eksporta un investīciju pieaugumu, un ir pretrunā ļoti gaidītajai Latvijas ekonomikas transformācijai, kas jābalsta uz augstākas pievienotās vērtības veidošanu.