Virs atomelektrostacijas Vācijā manīti krievu droni, kas palaisti no Ziemeļjūras (10)

Incidenti notika augustā industriālajā zonā Šlēsvigas-Holšteinas pavalstī, droniem lielā ātrumā lidojot virs teritorijas, kurā bez slēgtās atomelektrostacijas atrodas arī sašķidrinātās dabasgāzes terminālis un ķīmiskās rūpnīcas. Izdevums, atsaucoties uz informētiem avotiem, apgalvo, ka policija reģionā bija izsludinājusi trauksmi. Lidojumu aizlieguma zona tika pārkāpta vairākas reizes. Domājams, ka zonu šķērsoja militārais drons.

“Flensburgas prokuratūra apstiprina, ka ir ierosināta provizoriska lieta par aizdomīgām darbībām sabotāžas nolūkā saistībā ar atkārtotiem dronu lidojumiem virs kritiskās infrastruktūras Šlēsvigā-Holšteinā,” izdevumam sacīja vecākais prokurors Bernds Vinterfelds.

Die Staatsanwaltschaft Flensburg ermittelt wegen mehrere Drohnenflüge über Brunsbüttel. Der Verdacht: geplante Sabotage. Laut Polizei überflogen die Drohnen den Industriepark, das neue LNG-Terminal und das stillgelegte Atomkraftwerk.#NDRInfo #NSHhttps://t.co/wImIOf4CJk

— NDR.de (@ndr) August 22, 2024

Saskaņā ar “BILD” datiem dronu lidojumi ir fiksēti kopš 8. augusta, un saskaņā ar provizoriskiem datiem dronus varētu būt palaiduši Krievijas aģenti no kuģiem Ziemeļjūrā. Valsts drošības dienesta amatpersonas uzskata, ka neidentificētie droni ir “Orlan-10”, kuru darbības rādiuss ir 500 līdz 600 km un kuri lido ar ātrumu, kas pārsniedz 100 km/h. Drošības dienesti uzskata, ka tie varētu būt izmantoti sabotāžas nolūkiem.

Nach Sichtung mehrerer Hightechdrohnen über einem Industriepark ermittelt nach SPIEGEL-Recherchen die Staatsanwaltschaft Flensburg wegen des Verdachts der Agententätigkeit. Die nächtlichen Überflüge konnten bislang nicht gestoppt werden. https://t.co/L9fcdGjiVG

— DER SPIEGEL (@derspiegel) August 22, 2024

Vācijā 14. augustā tika slēgtas divas militārās bāzes, jo tajās, iespējams, tika veikta sabotāža. Saskaņā ar “Der Spiegel” avotu teikto, nezināmas personas bija iefiltrējušās gaisa spēku bāzē Ķelnē, kur tās varētu būt saindējušas ūdeni autonomajā ūdensapgādē. Šajā bāzē atrodas Vācijas valdības gaisa flotes štābs, kas ir Vācijas Aizsardzības ministrijas sastāvdaļa. Vēlāk gan šī informācija neguva apstiprinājumu.

Savukārt “Süddeutsche Zeitung” ziņo, ka otrā militārā bāze, kurā varētu būt notikusi sabotāža, atrodas Geilenkirhenē. Arī šeit sabotāža varētu būt saistīta ar dzeramā ūdens saindēšanu.

Nesenie notikumi Eiropā apstiprina Krievijas aģentu aktivizēšanos. Piemēram, aprīlī Lielbritānijā diviem vīriešiem tika izvirzītas apsūdzības par noliktavas ar Ukrainai paredzētiem ieročiem aizdedzināšanu. Zviedrijā tiek izmeklēta dzelzceļa sabotāža, ko veikusi “ārvalsts”. Čehijā Krievijas aģenti mēģināja atvienot dzelzceļa signalizācijas sistēmas.

Vācijā pavasarī tika aizturēts Krievijas pilsonis un VFR pilsonis par gatavošanos aizdedzināt noliktavu ar Ukrainai paredzētajām precēm, bet Igaunijā Krievijas izlūkdienesti tika apsūdzēti par politiķu un žurnālistu automašīnu demolēšanu.

Maijā Eiropas Savienības (ES) valstu izlūkdienesti ziņoja, ka Krievija gatavo sabotāžas uzbrukumus Eiropā, tostarp sprādzienus un dedzināšanu. ES toreiz uzsvēra, ka Krievijas aģenti ir gatavi rīkoties “koordinētāk un agresīvāk” nekā iepriekš.