Taivāna ir gandrīz divas reizes mazāka par Latviju, taču tās ģeopolitiskā loma ir milzīga. Ķīnas iebrukuma gadījumā apstātos kravu satiksme pa Taivānas šaurumu, ko izmanto apmēram puse pasaules konteinerkuģu, un iestātos globāls mikročipu deficīts, ko sajustu visi. Neskatoties uz iespējamajām sekām, Ķīna izmanto dažādas iebiedēšanas taktikas – militārās mācības Taivānas šaurumā un laiku pa laikam iesūta Taivānas gaisa telpā pat vairāk nekā 60 militārās lidmašīnas dienā. Taipejas misijas Latvijā pārstāvis, vēstnieks Endrū H. C. Lī intervijā TVNET+ stāsta par dzīvi Ķīnas draudu ēnā.

Kara ēnā

"Kopējā atmosfēra un attieksme pret Ķīnas militārajiem draudiem ir diezgan mierīga, jo 70 gadu garumā esam pie tiem pieraduši," saka Lī. Viņa vadītā Taipejas misija faktiski ir Taivānas vēstniecība Latvijā.

Ķīna pret Taivānu izmanto "pelēkās zonas" taktikas. Pagājušajā gadā Ķīnas iznīcinātāji, bumbvedēji un droni vairāk nekā 1700 reizes pārkāpa Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonu. Ķīna Taivānas tuvumā rīko militārās mācības – šī gada maijā Ķīna savus kārtējos manevrus, kuros tika izspēlēts iebrukuma scenārijs, raksturoja kā "stingru sodu" par Taivānas "separātiskajām darbībām".

Bažas par iespējamu Ķīnas militāro agresiju pret Taivānu pastiprinājās pēc Krievijas 2022.gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Nākamgad uz ekrāniem iznāks lielbudžeta taivāniešu televīzijas seriāls, kurā izspēlēts iespējamais Ķīnas iebrukums vissīkākajās detaļās.

Tomēr par spīti tam, ka Ķīna ir viena no pasaules militārajām lielvarām, ļoti iespējams, ka tās iebrukums jau no sākta gala būtu lemts neveiksmei. Domnīcas "Center for Strategic and International Studies" (CSIS) izstrādātajā simulācijā tika izspēlēti 24 dažādi Ķīnas desantnieku iebrukuma Taivānā scenāriji, un vairākumā gadījumu Taivānai – kopīgiem spēkiem ar sabiedrotajiem ASV un Japānu – izdevās atvairīt uzbrukumu un nosargāt Taivānas autonomiju.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X