:format(webp)/nginx/o/2024/08/23/16307848t1h5d26.jpg)
Man droši vien ir ļoti laimējies. Varētu pat teikt, ka man ir laimējies daudz vairāk nekā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Jo, redziet, – gan es pats, gan visi mani radinieki, gan arī visi draugi, kurus uz ātru roku spēju iedomāties, šobrīd dzīvo labāk nekā jebkad iepriekš. Ir bijuši sūdīgi laiki, bet būtībā tomēr paliek tikai arvien labāk.
Bet gan jau vienkārši esmu piedzimis veiksmes krekliņā. Vai arī man ir kaut kādas rozā brilles, kas neļauj redzēt, ka patiesībā man un pārējiem viss ir slikti un kļūst arvien draņķīgāk. Jo valsts taču ir nozagta, nevienam nav naudas, viss iet postā un brūk. Pat vēl vairāk – tik slikti kā šobrīd neesot bijis nekad iepriekš! Kā es varu to neredzēt?
Ja darba dienas vidū pabraukā pa pilsētu, paveras savdabīgi un neizskaidrojami skati. Piemēram, pie visiem lielveikaliem stāvlaukumi ir tā pārpakoti, ka grūti atrast kādu brīvu vietiņu. Pie Alfas pilns, pie Akropoles pilns, pie Spices pilns, pie Ikea pilns, pie Sāgas ieejas vispār cilvēku plūsma kā Londonā pusdienlaikā uz iepirkšanās ielas.
Un man nekad nav skaidrs – kas ir visi šie cilvēki, kuri darba dienas vidū nevis strādā, bet atrodas iepirkšanās centros? Nevienam taču nav naudas, valstī viss ir pilnīgā pakaļā, ir tik slikti kā nekad iepriekš. Kas ir šie cilvēki un kāpēc lielākajai daļai no viņiem ir labākas mašīnas par manējo? Kaut kāds neizskaidrojams fenomens.
/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)