ASV prezidenta administrācija apspriež iespēju pārskatīt Kijivai sniegtās militārās palīdzības paku saturu, lai tas labāk atbilstu Ukrainas Bruņoto spēku vajadzībām Kurskas apgabalā, ziņo “The Washington Post”.
ASV varētu palīdzēt Ukrainai nostiprināties Kurskas apgabalā
Vairākas augsta ranga ASV amatpersonas, saglabājot anonimitāti, izdevumam pastāstīja, ka Pentagons jau ir pieprasījis Kijivai informāciju par resursiem, kas nepieciešami, lai operācija būtu veiksmīga, taču pagaidām lēmums par militārās palīdzības pielāgošanu vēl nav pieņemts.
Cits laikraksta avots norādīja, ka Vašingtonai nav skaidra priekšstata par Ukrainas mērķiem operācijai Kurskas reģionā. “Iespējams, ka viņiem ir plāns, bet viņi ar mums ar to nedalās,” sacīja avots. Jo īpaši, kā norādīja izdevuma avoti, tiek apspriestas papildu bruņutehnikas, kā arī citu ieroču piegādes, kas varētu palīdzēt Ukrainas armijai “nostiprināties un aizsargāties” Kurskas reģionā, kur tās kontrolē ir aptuveni 1000 kvadrātkilometru liela teritorija.
Iepriekš ASV pievērsa uzmanību pretgaisa aizsardzības munīcijas un militārā aprīkojuma piegādēm Donbasam. Jaunākās 125 miljonu ASV dolāru militārās palīdzības paketes ietvaros ASV piegādāja Ukrainai munīciju haubicēm un artilērijai, ātrās palīdzības mašīnas un medicīnisko aprīkojumu, prettanku raķetes TOW un bezpilota lidaparātus.
Līdzekļi tika piešķirti ar ASV prezidenta Džo Baidena pilnvarojumu, kas nozīmē, ka ieroči tiks ņemti no Pentagona krājumiem, lai nodrošinātu ātru piegādi. Ar jauno paketi kopējā ASV drošības palīdzība Ukrainai kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī palielinājās līdz vairāk nekā 55,7 miljardiem ASV dolāru.
Vienlaikus prezidenta administrācija izvirzīja jautājumus par ASV ieroču izmantošanu Krievijas teritorijā, kas, šķiet, pārkāpj ASV noteikto politiku, saskaņā ar kuru piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti tikai aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumiem Ukrainas teritorijā.
Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka “nav notikušas nekādas izmaiņas norādījumos, ko mēs sniedzām Ukrainai par to, kur un kā viņi var izmantot ASV ieročus pašaizsardzībai tieši pie robežas”.
Ukrainas armijas vienības iebruka Kurskas apgabalā 6. augusta rītā. Pašlaik tās kontrolē gandrīz 1300 km² lielu teritoriju. Operācija turpinās. Pagājušajā ceturtdienā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki ir pārņēmuši savā kontrolē vēl vienu apdzīvotu vietu papildus 93 jau ieņemtajām, kā arī saņēmusi jaunus gūstekņus.
Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Ukrainas spēku ofensīva Kurskas reģionā ir apturēta.
Kurskas apgabalā Krievija jau ir sākusi ierīkot dzelzsbetona patvertnes pret artilērijas apšaudēm, sacīja gubernatora vietnieks. Pirmās prioritārās patvērumu vietas būs cilvēku masveida pulcēšanās vietas. Līdzīgi pasākumi tiekot veikti arī Železnogorskā, kā arī Kurčatovā, kur atrodas Kurskas atomelektrostacija, kuras drošību apšauba Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) direktors Rafaels Grossi.
Kurskas apgabala atbrīvošana Krievijas vadībai var būt sekundārs mērķis salīdzinājumā ar progresu Doņeckas apgabalā. Maskava nav īpaši panikā par Ukrainas bruņoto spēku operāciju, sacīja “Carnegie Endowment” Krievijas un Eirāzijas studiju centra vecākā referente Tatjana Staņavaja. Viņa norādīja, ka Vladimiram Putinam stratēģiski svarīgāk ir sagrābt visu Doņeckas apgabalu un galu galā izraisīt Ukrainas valdības krišanu, nevis aizsargāt iedzīvotājus savā valstī.