Ukrainas uzvaru var tuvināt pavisam vienkārši pasākumi (1)

Ukrainas iebrukums Krievijas teritorijā Kurskas reģionā ir radījis lielas problēmas Kremlim. Līdz šim Maskavas karaspēkam nav izdevies izlēmīgi atvairīt ofensīvu. Lai gan pārsteiguma uzbrukums nevar radīt pavērsienu karā, tas tomēr atklāj Kremļa karaspēka vājās vietas. Pēc Kijivas domām, būtu nepieciešams vēl lielāks atbalsts no Rietumiem, lai patiešām tuvinātu Ukrainu uzvarai karā pret Krievijas iebrucējiem.

Pašlaik prezidents Volodimirs Zelenskis un ASV domnīca “Kara studiju institūts” (ISW) atkal aicina piešķirt visaptverošu atļauju uzbrukumiem Krievijas teritorijai ar lielākas darbības rādiusa ieročiem. Tiek apgalvots, ka daudzi militārie mērķi atrodas ASV ATACMS raķešu darbības zonā, kas var trāpīt mērķiem līdz pat 300 kilometru attālumā. Ukraina jau kādu laiku izmanto dažādas ATACMS versijas, bet ne uzbrukumiem Krievijas teritorijā Vašingtonas izvirzīto nosacījumu dēļ.

Kaut gan Krievijas bruņotie spēki jau ir pārvietojuši gaisa spēkus tālu iekšzemē, lai pasargātu tos no iespējamiem uzbrukumiem ar tālāka darbības rādiusa ieročiem, ISW joprojām saskata daudz iespēju vājināt Kremļa karaspēku.

“ISW lēš, ka vismaz 250 militārie un paramilitārie objekti Krievijā atrodas ASV Ukrainai pieejamo ATACMS raķešu darbības zonā,” teikts nesen veiktajā analīzē. Tomēr līdz šim ir atļauti tikai uzbrukumi ar GLMRS raķetēm. “Tas nozīmē, ka Ukraina var trāpīt ne vairāk kā 20 no 250 objektiem.”

Potenciālie mērķi ATACMS darbības zonā ir lielas militārās bāzes, sakaru stacijas, loģistikas centri, remonta objekti, degvielas noliktavas, munīcijas noliktavas un štābi. Saskaņā ar ISW teikto šos mērķus būtu ļoti grūti pārvietot, un tie pašlaik sniedz atbalstu Krievijas karaspēkam vadības un kontroles, izlūkošanas, loģistikas un apkopes jomās.

ASV ideju laboratorija nepiekrīt ASV valdības argumentiem, ka uzbrukumiem ar ATACMS raķetēm Krievijas teritorijā nebūtu jēgas, jo Kremļa karaspēks ir pārvietojis savus gaisa spēkus tālāk iekšzemē. Būtu nepareizi neņemt vērā “simtiem citu objektu, kas atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu”.

Aizlieguma atcelšana būtu nopietns drauds un radītu ievērojamu loģistikas un operatīvo spiedienu uz Krievijas armiju, teikts ziņojumā. Vadība, iespējams, būtiski reorganizētu savus bruņotos spēkus visā valsts aizmugurē, lai tos pasargātu no Ukrainas uzbrukumiem. Līdzīgs efekts jau bija vērojams 2022. gadā, kad Ukraina pirmo reizi izmantoja HIMARS raķešu palaišanas iekārtas, un pārsteigtajai Krievijas pusei bija nepieciešams ilgs laiks, lai pielāgotos jaunajiem draudiem un pārvietotu militāros mērķus ārpus to darbības zonas.

ISW uzskata, ka Krievijas spējas novērst ATACMS uzbrukumus savai iekšzemei ar pretgaisa aizsardzības un traucētāju palīdzību ir ierobežotas. “Ukrainas dronu uzbrukumi ir parādījuši, ka daudzos Krievijas iekšzemes apgabalos pretgaisa aizsardzība ir vāja vai tās nav vispār. Bruņotajiem spēkiem, visticamāk, būtu jāpārvieto pretgaisa aizsardzības un elektroniskās kaujas līdzekļi no visas Krievijas, kā arī no frontes līnijas Ukrainā.” Tas savukārt ļautu Ukrainai pastiprināt savas gaisa operācijas gar frontes līniju.

Ukrainas valdība jau mēnešiem ilgi ir lūgusi savus partnerus atļaut uzbrukumus ar tālās darbības ieročiem Krievijas teritorijā. Pašlaik Kijiva cenšas veikt šādus uzbrukumus ar pašu ražotiem ieročiem, tostarp tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparātiem vai modificētām pretkuģu raķetēm “Neptūns”. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka, ja sabiedrotos izdotos mudināt atcelt ierobežojumus tāla darbības rādiusa ieroču izmantošanai, tas varētu “patiešām pietuvināt kopīgo uzvaru”.