Problēmas ar "Rail Baltica" rada domstarpības valdībā (7)

Naudu cer pārdalīt citiem mērķiem, tai skaitā – “Rail Baltica” projektam un pagaidām pusratā palikušajai Centrālās stacijas pārbūvei.

Taču Satiksmes ministrija ilgstoši kavējas ar grozījumiem nepieciešamo lēmumu sagatavošanu. Par ko šonedēļ uzvirmoja visai pamatīgas domstarpības koalīcijas politiķu vidū.

Kopumā jauniem mērķiem iecerēts pārdalīt pavisam 600 miljonus eiro no dažādās ministrijās iestrēgušiem fondu projektiem.

Taču lēmumiem jābūt pieņemtiem septembrī un vienas ministrijas kavēšanās var ietekmēt visu naudas pārdali.

Kam no visa lielā “Rail Baltica” dzelzceļa projekta ir jābūt izbūvētam līdz 2030. gadam kā pirmajam posmam? – pie šī lēmuma mēģināts tikt jau gandrīz gadu. Taču tā aizvien nav. Nākamais termiņš nolikts uz septembra beigām. Tad priekšlikumiem jābūt uz valdības galda.

Optimālo variantu tagad meklē šovasar izveidota darba grupa.

Reāli īstenojamu scenāriju gan vairs neesot daudz.

Piemēram, viens no tiem – “Rail Baltica” pamata trasi ar Rīgas stacijām savienot, pasažieriem pārsēžoties jau esošo dzelzceļa līniju vilcienos.

“Šobrīd mēs tomēr redzam, ka ir nepieciešams viņu [“Rail Baltica”] skatīt integrēti kopā ar jau esošo dzelzceļa sistēmu. Lai viņas viena otru papildinātu un lai mēs maksimāli spētu izmantot investīcijas gan jaunajā dzelzceļa līnijā, gan jau esošās, kas mums ir Latvijā, esošo dzelzceļa sistēmu. Tā kā mēs šobrīd strādājam ar tādu mērķi to skatīt kopā, integrētu kā vienu dzelzceļa sistēmu un piedāvāt labāko iespējamo risinājumu,” raidījumam saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača.

Pēdējais Eiropas Komisijas lēmums ir kā skaidrs apliecinājums tam, ka vismaz pirmajā posmā Rīgas lokam Eiropas fondu naudas nebūs. Noraidīts finansējums gan savienojumiem ar lidostu, gan Centrālo staciju, gan tiltam pār Daugavu Rīgā, kur šopavasar jau steidza iebūvēt pirmos balstus.

Savukārt mazāk nekā prasīts iedots gan būvuzraudzībai, gan projekta vadīšanai, kas ietver arī atlīdzības “RB Rail” un “Eiropas Dzelzceļa līniju” darbiniekiem. Tagad Satiksmes ministrija lūdz papildu finansējumu no valsts budžeta – 34 miljonus četriem gadiem - gan zemju atsavināšanai, gan būvuzraudzībai, gan arī projekta vadībai.

“RB Rail” valdes locekle Kitija Gruškeviča izvairās no tiešas atbildes uz jautājumu, vai, lūdzot naudu valdībai, viņi ir gatavi mazināt arī savas algas: “Šobrīd “RB Rail” ir piesaistīti ļoti daudz ārvalstu eksperti ar tādu kompetenci, kāda Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā nav pilnīgi nevienam.” Uz jautājumu, vai viņas pašas kompetences ir 20 000 eiro mēnesī vērtas, viņa saka: “Ļoti grūti tur pateikt konkrētos skaitļos, jo ir atkarīgs no funkcijas un ir atkarīgs no tā konkrētā eksperta.. veicamajiem pienākumiem. (..) Runājot par “RB Rail” valdes locekļu kompetenci un atbildību, es teiktu, ka tā atbildība ir ļoti milzīga, jo visi “RB Rail” valdes locekļi, tāpat kā EDZL valdes locekļi atbild personīgi ar savu mantu.”

Budžeta prioritātēs Satiksmes ministrija pieteikusi vajadzību pēc vēl 10 miljoniem eiro – lielāko daļu zemju iegādei, bet trešdaļu – “Eiropas Dzelzceļa līniju” darbības nodrošināšanai. Satiksmes ministrija šonedēļ pat paziņoja, ka tā aicinās, lai valdība lūdz Eiropas Komisiju detalizēti skaidrot atteikumu finansēt būtiskas “Rail Baltica” aktivitātes. Bet patiesībai neatbilst vēsts, ka Eiropas Komisija būtu mainījusi atbalsta intensitāti – joprojām uz katriem iedotajiem 85 eiro Latvijai jāliek pretī 15 savi.

Šobrīd, lai pabeigtu Centrālās stacijas Dienvidu daļu, Satiksmes ministrija meklē 131 miljonu eiro. Tā cer, ka “Rail Baltica” vajadzībām izdosies pārvirzīt naudu, ko satiksmes nozare iepriekš saņēmusi no Eiropas fondiem un Atveseļošanās fonda.

Šobrīd iesaldēti ap 400 miljoniem eiro, par kuriem ir skaidrs, ka fondiem atvēlētajā periodā tos neizdosies iztērēt iepriekš paredzētajiem mērķiem. Lielākoties – investīcijām dažādos dzelzceļa projektos.

Tomēr kavējas arī dokumentu izstrāde, lai naudu varētu pārdalīt. Piemēram, aizvien nav apstiprināts dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023. – 2027. gadam. Bez šī plāna Eiropa maksājumus neveiks. Šonedēļ valdības sēdē satiksmes nozarei dota pēdējā iespēja – papīru darbus paveikt līdz septembra sākumam.

Fragments no Ministru kabineta sēdes 20. augustā:

Kaspars Briškens (Progresīvie): Tas process notiek, tā ir bijusi mūsu komanda strādā; arī nemitīgi reaģējot uz lēmumiem vai lēmumu trūkumu, kas nāk no valdības un koalīcijas.

Evika Siliņa (JV): Kāds lēmuma trūkums? Kas nav Satiksmes ministrijai? Kas traucē satiksmes ministram strādāt?

K.Briškens: Nu piemēram, lēmumi saistībā ar Rail Baltica… skaidrs, ka…

E.Siliņa: Mēs pieņēmām to lēmumu, kādu jūs atnesāt! Mēs neesam pieņēmuši kādu lēmumu, ko jūs bijāt gatavi atnest?

K.Briškens: Bet es jau saku, ka tas ir objektīvs faktors… kā rezultātā mēs neesam varējuši atnest visus šos risinājumus… es jau nesaku… objektīvi.. mums vajag arī vairāk laika valdībai – lai saprastu, kāda vispār būs mūsu kopējā…

E.Siliņa: Nu, ja jūs sakāt, ka valdībai nav kādu lēmumu, tad es gribu saprast, kādus lēmumus mēs neesam pieņēmuši …

K.Briškens: tā loģiskā ķēde.. Es nevainoju to, ka mums nav lēmumu, es vienkārši saku, ka tas ir tas iemesls, kāpēc mēs neesam varējuši nofinalizēt mūsu dzelzceļa portfeli. Tas ir objektīvs iemesls (..)

Satiksmes nozarē iestrēgušo naudu gatavas pārņemt citas ministrijas, piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, vai Ekonomikas ministrija. Un kavēšanās radījusi ne vienu vien skarbāku domapmaiņu valdībā. Koalīcijā esošā ZZS valde izplatījusi paziņojumu, norādot, ka tā politisku atbalstu “Rail Baltica” tālākai realizēšanai sniegs, kad būs skaidras atbildes, kā to finansēt.

“Manuprāt, būtu nepareizi vienkārši šādā veidā turpināt virzīties uz priekšu. Šī pozīcija, es ļoti ceru, mazliet sapurinās attiecīgo ministriju un piespiedīs nākt ar tādiem skaidrākiem redzējumiem par kopējo ainu, kādā veidā šis projekts varētu tikt virzīts tālāk,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Septembra sākumā uz valdības galda būtu jānonāk arī izmaiņām “Rail Baltica” likumā. Tajā beidzot tiktu precīzi noteikts, kādi lēmumi kādā līmenī ir saskaņojami.

Satiksmes ministrijas uzdevumā drīzumā plānots audits par “Eiropas dzelzceļa līniju” slēgto Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas būvniecības līgumu vadību, kā arī novērtējums par to, kā "RB Rail" vadījis projektēšanas līgumus.