Vai beidzot gaidāma farmācijas tirgus varas revidēšana?

Gaidot, ko aptiekām, īpaši mazajām, praksē nozīmēs strādāšana pēc jauniem uzcenojuma noteikumiem, kārtējo reizi aktualizējušies riski, ko nes lielo farmācijas milžu loma Latvijas tirgū. Aptiekas ir atkarīgas no lieltirgotājiem, kas var būt saistīti ar konkurējošiem aptieku tīkliem, kuriem pārmaiņas šī iemesla dēļ var būt vieglāk pārdzīvojamas.

Latvijas farmācijas tirgū dominē vairāki milži, no kuriem īpaši izceļas “AB CITY”.

Tas ir holdings, kas apvieno agrāk atsevišķi strādājošus lielos spēlētājus – holdingu “Repharm” ar tā “Mēness aptiekām”, vairumtirgotāju “Recipe Plus”, Centrālo laboratoriju, Veselības centru apvienības poliklīnikām un citiem, un ražotāju “Olpha” jeb agrāk – “Olainfarm”.

Arī tam pakārtoti vairāki uzņēmumi, tostarp “Latvijas Aptieka” ar 66 aptieku tīklu. Pēdējās gan Konkurences padome liek līdz nākamā gada februārim pārdot, lai neveidotos pārmērīga tirgus vara. Šis lēmums apliecina, cik tuvu šis milzis ir kritiskajai robežai. Pēc apgrozījuma “Mēness aptieku” tirgus daļa tuvojas 40%. Un šim tīklam pieder trešā daļa (247 no 766) no visām aptiekām Latvijā.

Lieli ir arī “Apotheka”, “Benu Aptieku” un “Eiroaptieku” tīkli, kas arī ir daļa no lielākas uzņēmumu struktūras.

Veselības ministrijā uz arvien notiekošo ekspansiju raugās kritiski.

“Tas ir ļoti nepatīkami, un teikšu godīgi, ja tas turpināsies tādā tempā, arī bīstami,” intervijā “de facto” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV),  iezīmējot potenciālos riskus. “Ja viens milzīgs veidojums, kas gan ražo, gan tirgo, gan ir savas medicīnas iestādes un laboratorijas, un viņš saņem diezgan labu daļu no valsts budžeta naudas, lai apkalpotu Latvijas iedzīvotājus, tas ir OK. Bet viņš grib bloķēt, viņš grib traucēt, un vai tas ir vajadzīgs tādā līmenī? Tādēļ es uzskatu, ka nedrīkst tā turpināt. Noteikti nedrīkst tā turpināt.”

Lielajiem spēlētājiem ir arī spēcīgs lobijs, kas jau nobremzējis vairākas ministrijas plānotās izmaiņas nozarē un centās apturēt arī uzcenojuma izmaiņu plānus. Gada sākumā to asociāciju paziņojumiem pievienojās arī jaundibināta asociācija ar nosaukumu “Mazo aptieku asociācija”, kuras biedri ir arī bijušie Mēness aptieku darbinieki vai franšīzes īpašnieki.

Asociācijas vadītājs gan uzsver, ka darbojas paši par sevi un asociācijā apvienojās, jo līdz šim nebija nevienā organizācijā. Bet saistība ar lielākiem tīkliem ir biznesa realitāte, skaidro asociācijas vadītājs, “Rāmkalnu aptiekas” īpašnieks Leonīds Hodasēvičs. “Franšīze ir mūsdienu aptieku izdzīvošanas mehānisms, jo pēc būtības mums [“Rāmkalnu aptiekai”] ir “aptieka1”, citiem “Mēness aptiekas”. Tas ir tas, kas dod aptiekām zināmas priekšrocības, programmu nodrošinājumu un mēbeles, un visu pārējo,” norāda Hodasēvičs.

Atpakaļgaitu lēmumiem, ar kuriem Saeima pirms gandrīz 15 gadiem varas grožus šajā nozarē no farmaceitiem pārlika uzņēmēju rokās, gan nevarēšot ieslēgt. Taču varot mēģināt izplešanos apstādināt. Līdz gada beigām Konkurences padomei jāsniedz Veselības ministrijai piedāvājums, kā ierobežot vertikālo integrāciju farmācijā.

Viens no variantiem būtu mainīt veidu, kā raudzīties uz tirgus varu. Piemēram, ir skaidrs, ka individuālās aptiekas faktiski ir atkarīgas no vairumtirgotājiem, kuri savukārt ir saistīti ar savām aptiekām. Konkurences padomes vadītājs Juris Gaiķis saka: “Mēs virzām tādu ideju, kas virzās jau vairākus gadus un beidzot ir ieguvusi noteiktas aprises un virzību: ekonomiskās atkarības principu ieviešana – ja arī kāds no kāda ir ekonomiski atkarīgs, tad mēs varam rīkoties līdzīgi, kā tas ir dominējošā stāvoklī, un koriģēt šīs darbības, ja tās ir netaisnīgas.”

Veselības ministrs par šādu iespēju runājis arī ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS), taču pēdējais par to bija gatavs izteikt vien lakonisku komentāru: “Ideja ir dzirdēta. Šobrīd vērtējam situāciju.”

Lielākais spēlētājs “AB CITY” uz jautājumu par diskusijām vertikālās integrācijas iegrožošanai pēc būtības neatbild, vien norāda: “Uzņēmumu grupa “AB CITY” uzsver, ka visi tās izaugsmes posmi ir balstīti uz Konkurences padomes apvienošanās atļauju saņemšanu jau kopš 2004. gada, un visos gadījumos Konkurences padome ir pieprasījusi Veselības ministrijas, lielāko piegādātāju un klientu viedokļus pirms pozitīvu lēmumu pieņemšanas, atzīstot, ka “AB CITY” attīstība konkurenci neapdraud.”

Konkurences padome arī nevar ierobežot notiekošo, jo likums neaizliedz vertikālo integrāciju.

Un nav tā, ka Konkurences padome nebūtu prasījusi izmaiņas, apliecina arī ziņu arhīvi. 2017. gada februārī toreizējā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama intervijā Latvijas Televīzijai sacīja: “Ja tirgū veidojas tāds ļoti spēcīgi integrēts [uzņēmums/holdings], tad ilgtermiņā tas nozarei var radīt nopietnas problēmas un arī Veselības ministrija šo jautājumu ļoti labi apzinās. Bet par to tiek runāts gadiem ilgi, un man jāsaka, ka šobrīd mūsu komunikācijā, jā, mēs piedalāmies darba grupā, mēs rakstām ieteikumus, viedokļus, un nekas nemainās.”

Tomēr no veselības ministra teiktā saklausāms, ka arī šoreiz ļoti krasu un ātru pavērsienu, visdrīzāk, nebūs. Abu Meri norāda, ka ministrijā nav tik daudz ekspertu, lai visu uzmanību veltītu visiem farmācijas jautājumiem. “Mums bija jāpaņem prioritāte, un mana prioritāte bija tuvākajā laikā samazināt cenas, lai cilvēkiem varētu noņemt to ekonomisko grūtību, kas ir tagad,” norāda ministrs.

Individuālās aptiekas pārstāvošajā biedrībā būtu gribējuši pretēju secību. Lai arī sākotnēji tieši šī organizācija kopā ar Farmaceitu biedrību, oponējot lielajiem spēlētājiem, bija drīzāk atbalstoša cenu modeļa izmaiņām, ņemot vērā daudzās neskaidrības, šobrīd tās raizējas, vai kādas neizdošanās gadījumā tieši tās nebūs pirmās, kas cietīs. Piemēram, lieltirgotavas, kuru ieskatā iecerētie uzcenojumi ir pārāk zemi, jau brīdinājušas par retākām piegādēm.

Aptieku biedrības vadītāja Agnese Ritene secina: “Varbūt vertikāli integrēta struktūra šo eksperimentu, jo tas tiešām ir eksperiments, viņi spēj izturēt - varbūt, es nezinu, seši mēneši, astoņi, divpadsmit. Mēs jau to nevaram tik ilgi izturēt! Jo mums tomēr šī sadarbība ar piegādātāju ir svarīga, un citas alternatīvas jau zāļu piegādei nav. Ir tikai šī lieltirgotava.” Taču par vertikālo integrāciju jaunajos noteikumos nav vispār nekas teikts. “Nu te ir tad, kurš spēs izdzīvot – pēc tādiem principiem,” piebilst Ritene.

Vairumtirgotāju pārstāvis gan noraida iespēju, ka piegādi varētu organizēt atšķirīgi individuālajām un savām aptiekām, taču atzīst, ka izmaiņas būs. “Nevarēs vairs atļauties trīs, četras reizes dienā piegādāt pa divām, trim paciņām, kā aptiekas bija pieradušas. (..) Visticamāk, ka šo te sadarbību nāksies pārskatīt,” saka Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.

Individuālo aptieku satraukums sakņojas pagātnes pieredzē, kad, izmantojot dažādas un ne vienmēr godprātīgas metodes, tīkli tās pārņēma un izspieda no tirgus.

2010.gadā individuālās aptiekas bija 60%, bet tīklu – 40%, septiņus gadus vēlāk proporcija bija pretēja, bet tagad, vēl septiņus gadus vēlāk, individuālās aptiekas jau ir vairs tikai 25%, bet tīklu - 75%.

Turklāt process turpinās. Pēdējais pārņemšanas darījums notika šomēnes, kad “Mēness aptieka” sev pievienoja vēl vienu aptieku Jelgavā.

Veselības ministrijā gan sola cenu pārmaiņās īpaši palīdzēt mazajām aptiekām un pastāvīgi sekot līdzi darbības rādītājiem. “No pirmā mēneša un katru mēnesi! Ne tā kā gaidīt vienu gadu (..) un, ja ir, tad mēs noteikti nākam ātri ar piedāvājumu, ka mēs varam labot,” saka veselības ministrs.

Lai vieglāk izdzīvotu iepretim lielajiem spēlētājiem, mazajām aptiekām valsts vairāk piemaksās par recepšu apkalpošanu, kā arī apsver iespēju apmaksāt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, vakcināciju vai spiediena mērīšanu. Aptiekās par šiem papildu pakalpojumiem gan neko vēl nezina. Veselības ministrijā saka: septembrī nozares spēlētāji atkal sanāks uz sarunām, tad arī šos jautājumus izrunāšot.