Karš ir galvenais Krievijas attīstības nosacījums, paziņo Putins (39)

“Tuvākos sešus gadus valdības ekonomiskajai politikai ir jābūt koncentrētai, lai panāktu veiksmīgu “speciālās militārās operācijas” pabeigšanu, tostarp ekonomiskās bāzes stiprināšanai armijas vajadzību apmierināšanai,” teica Putins, tiekoties ar Krievijas Centrālās bankas un ministru kabineta ierēdņiem.

“Īstenojot mūsu plānus, mēs vispirms ņemam vērā to, kāda situācija ir ekonomikā, jo tieši industriālais, tirdzniecības, loģistikas un finanšu potenciāls nosaka valsts resursu un budžeta iespējas, kas nepieciešamas svarīgākajiem, sistēmai svarīgākajiem uzdevumiem,” Putinu citē Kremļa preses dienests.

Pēc diktatora teiktā, pašlaik Krievijas ekonomika turpina pieaugt labā tempā, ienākumiem palielinoties par trešo daļu, un lielā mērā tas ir saistāms ar militāri rūpnieciskā kompleksa ražošanas apjomu pieaugumu.

Pagājušajā gadā, ņemot vērā oficiālo statistiku, Krievijas IKP pieauga par 3,6%, bet vasarā IKP pieauguma tempi sasniedza 5%. Ekonomiskais bums, par kuru priecājas Krievijas varasiestādes, ir saistāms ar karu Ukrainā – militārās produkcijas ražošanas apjoms kopš 2022. gada ir pieaudzis par 60%, kamēr civilās nozares ievērojami stagnē, norāda Ekonomiskās politikas pētījumu centra (CERP) eksperti.

“Rosstat” operatīvie dati arī norāda, ka kopš vasaras sākuma Krievijas ekonomika sākusi bremzēt – februārī IKP pieaugums sasniedza 7,6%, salīdzinot ar gadu iepriekš, pirmajā ceturksnī šis rādītājs bija 5,4%, bet maijā ekonomikas pieaugums bija vien 3%.

Arī ražošanas nozares pieauguma tempi jūnijā ievērojami samazinājušies, sasniedzot 15 mēnešos zemākos rādītājus – 1,9% salīdzinot ar 5,3% maijā.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas ekonomikā arvien vairāk kļūst redzamas dažādas nebūšanas. Pārkarsusī ekonomika sāk atdzist, taču inflācija nemazinās. Ekonomisti vērš uzmanību, ka inflācijas rādītāji ir sliktāki, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, kā arī cenu kāpumu citās nozarēs. Arī vietējie mediji brīdinājuši, ka jau drīzumā tiek plānots celt cenas virknei preču.

“Tās ir ļoti nepatīkamas pazīmes. Ar ekonomikas sabremzēšanos nav pietiekami, lai atjaunotu cenu stabilitāti. Ir nepieciešams, lai pieprasījums atdzistu, kā arī – lai samazinātos starpība starp pieprasījumu un piedāvājumu,” norāda analītiķi.