INFOGRAFIKA ⟩ Bankas samazina Latvijas IKP šī gada izaugsmes prognozi

Savukārt 2025.gadam izaugsmes prognoze samazināta no 2,8% līdz 2,6%, bet 2026.gadā izaugsme tiek prognozēta 2,9%.

Latvijā gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam nav mainīta, to prognozējot 1,5% apmērā, nākamajam gadam "Swedbank" prognoze paaugstināta no 2,5% līdz 2,6%, bet 2026.gadā inflācija prognozēta 2,8% apmērā.

Tajā pašā laikā Igaunijā "Swedbank" šogad sagaida IKP kritumu par 0,6% pretstatā iepriekš prognozētajam kritumam 0,5% apmērā, kamēr IKP pieauguma prognoze 2025.gadam pazemināta no 2,8% līdz 1,5%, bet 2026.gadā tiek prognozēta izaugsme 2,5% apmērā.

Gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Igaunijā paaugstināta no 3,5% līdz 3,7%, 2025.gadam gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta no 2,7% līdz 4,4%, bet 2026.gadā tiek prognozēta 3,5% inflācija.

Savukārt Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam paaugstināta no 1,8% līdz 2,2%, kamēr 2025.gadam prognoze saglabāta 2,8% apmērā, bet 2026.gadā tiek prognozēta 2,5% apmērā.

Tajā pašā laikā Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 1% līdz 0,9%, 2025.gadam palielināta no 2,7% līdz 2,8%, bet 2026.gadā inflācija tiek prognozēta 2,5% apmērā.

Apskatā teikts, ka, neskatoties uz to, ka strādājošo pirktspēja ir būtībā atguvusi zaudēto, iedzīvotāji ir piesardzīgi tēriņos. Eksportā un privātajās investīcijās atkopšanos "Swedbank" sagaida vien nākamgad, kad centrālo banku noteiktās procentu likmes būs zemākas.

Ekonomikas vilcējspēks pirmajā pusgadā bija valdības tēriņi, un skaidrs, ka tas ilgi turpināties nevar, apskatā norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Tomēr ekonomiste atzīmē, ka pārāk naska un nepietiekami izdiskutēta valsts budžeta deficīta samazināšana var negatīvi atspēlēties gan īstermiņā, iedragājot ekonomikas dalībnieku noskaņojumu, gan ilgtermiņā.

Pasaules centrālās bankas ir sākušas samazināt procentu likmes, taču arvien skaļāk izskan analītiķu un tirgus dalībnieku bažas, ka likmju mazināšana nāk par vēlu. "Swedbank" prognozē, ka ASV ekonomikas izaugsme tuvākajos gados krietni piebremzēsies. Tādēļ finanšu tirgos ar atvieglojumu tika uztverti Federālo rezervju bankas (FED) vadītāja Žeroma Pauela nesenie izteikumi, ka ir pienācis laiks likmes samazināt, jo inflācija ir uz pareizā ceļa, savukārt bezdarbs aug. Šobrīd tirgiem vairs nav nekādu šaubu, ka septembra sanāksmē FED sāks likmes mazināt - jautājums vien, cik straujš būs ceļš uz leju. Pasaules galvenās centrālās bankas "uzdotais tonis" būs pamudinājums arī pārējiem nekavēties ar likmju normalizāciju.

Citā Latvijai svarīgā tirdzniecības partnervalstī - Zviedrijā - centrālā banka samazinājusi procentu likmes divas reizes, un "Swedbank" prognozē, ka šogad tās tiks samazinātas vēl trīs reizes. Zviedrijas ekonomikā nākamie divi būs atkopšanās gadi, un izaugsme būs straujāka nekā ASV un eirozonā. Arī Latvijas eksportētājiem svarīgais Zviedrijas mājokļu un būvniecības tirgus lēnām sāk atveseļoties, taču strauju celtniecības bumu nav pamata gaidīt, teikts apskatā.

Eiropas ekonomika ir vārga, Vācijas ekonomika joprojām stagnē, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmes pēc ļoti straujā kāpuma beidzot jūnijā tika samazinātas. Lai gan pakalpojumu cenas eirozonā joprojām aug straujāk, nekā vēlams, "Swedbank" sagaida, ka ECB likmes samazinās vēl divas reizes šogad, un lejupvērstais kurss turpināsies arī nākamgad. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko arī EURIBOR, saruks līdz 3,25% šā gada beigās, bet 2025.gada beigās likme nostabilizēsies pie 2%.

Eirozonas IKP šogad vēl lēnīgs (0,7%), bet nākamgad, pateicoties arī zemākām procentu likmēm, jau augs straujāk (1,3%), prognozē "Swedbank". Tādēļ pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm Eiropā atjaunosies. Tomēr paies laiks līdz izaugsmes atsākšanās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs sāks "vilkt līdzi" mūsu eksportu un atkal balstīs Latvijas tautsaimniecību. Līdz tam ir jācenšas ekonomikas pieaugumu noturēt pašu spēkiem, apskatā skaidro Zorgenfreija.

Galvenās cerības tuvākajā laikā "Swedbank" liek uz privātā patēriņa sasparošanos, jo priekšnoteikumi patēriņa pieaugumam ir.

Inflācija šobrīd ir ļoti zema (šogad vidēji 1,5%), un, lai gan uz gada beigām atkal pakāpsies, tā saglabāsies mērena (2,6% nākamgad). "Swedbank" klientu dati liecina, ka no pērnā gadā vērotajiem divciparu tempiem algu pieaugums ir atkāpies, tomēr tas joprojām ir un arī būs straujš (8,5% šogad un 7,5% kāpums nākamajos divos gados). Bezdarbs gada sākumā pakāpās, un pavasara un vasaras laikā sarucis lēnāk nekā ierasts.

Tomēr darba tirgu joprojām var raksturot kā noturīgu, un "Swedbank" prognozē, ka bezdarba līmenis nākamgad būs zemāks nekā šogad - 6,9% šogad un 6,4% 2025.gadā. Šo faktoru kopums nodrošina tālāku iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Turklāt "Swedbank" atgādina, ka pirktspēja jau šobrīd ir augstāka nekā tā bija pirms straujās inflācijas epizodes.

Tajā pašā laikā iedzīvotāju patēriņā pieaugumu pagaidām nemana, atzīst Zorgenfreija, pieļaujot, ka, iespējams, ir gluži vienkārši ir vē jāpaciešas. Brīdī, kad augstas inflācijas dēļ pirktspēja strauji gāzās lejā, iedzīvotāji vēl kādu laiku "pēc inerces" turpināja tērēt kā iepriekš. Līdzīgi varētu būt šobrīd - lai gan pirktspēja uzlabojas, tēriņi atjaunosies vien pakāpeniski.

Zorgenfreija atzīmē, ka patērētāji joprojām ir pesimistiskāk noskaņoti nekā bijuši vēsturiski vidēji. Te pie vainas nav iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo vai nākotnes personīgo finansiālo situāciju - tā tiek vērtēta līdzīgi vai pat pozitīvāk nekā vēsturiski vidēji. Iemesls patērētāju pesimismam ir bažas par kopējo ekonomikas attīstību nākotnē.

Nu jau vairākus gadus tautsaimniecībā lielu lomu spēlē valsts sektora tēriņi. Īpaši izteikti valsts sektora ietekme iezīmējās šā gada sākumā, kad privātā sektorā pievienotā vērtība saruka, bet ekonomikas vilcējspēks bija valdības tēriņi, lielā mērā - atalgojuma kāpuma veidolā. Tā, protams, nav ilgtspējīga situācija, apskatā uzsver Zorgenfreija.

Lēnākas izaugsmes, nekā iepriekš gaidīts, dēļ nākamgad ir risks pārkāpt 3% deficīta slieksni, brīdina ekonomiste. Valdība steidz atrast veidus kā šo prognozēto deficītu mazināt, tajā pašā laikā nodrošinot kāpumu galvenajai prioritātei - valsts drošībai. Tautsaimniecības stāvoklis un nepieciešamība stiprināt drošību pieprasa izmaiņas budžetā.

Tomēr kā rāda Igaunijas piemērs - ar pārlieku nasku nodokļu celšanu vārgas ekonomikas apstākļos vajadzētu būt piesardzīgiem, brīdina Zorgenfreija, jo no stagnācijas, kurā esam šobrīd, līdz recesijai, kurā ir Igaunija, var būt vien pāris soļu. Pārāk strauja un nepārdomāta nodokļu celšana var būtiski ietekmēt ekonomikas dalībnieku noskaņojumu. Pesimistiski noskaņoti iedzīvotāji nav ne naski tērētāji vai jaunu mājokļu pircēji, ne arī drosmīgi un attīstīties alkstoši uzņēmēji.

"Līdz ar to - pat šobrīd prognozētā mērenā ekonomikas izaugsme var tikt koriģēta uz leju, kas valsts budžetam nebūs labas ziņas. Lai kāds ceļš tiktu deficīta iegrožošanai izvēlēts, skaidrs, ka valsts sektors vairs tādā apmērā kā iepriekš ekonomiku nestutēs," apskatā raksta Zorgenfreija.

"Swedbank" apskatā norādīts, ka arī ES fondu investīciju projekti šogad būtiski kavējas. Arī uzņēmumu investīciju ziņā šis gads būs bijis "visai sauss". Kā iemesls tiek norādīts, ka ECB procentu likmes joprojām ir investīcijas slāpējošas, ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc uzņēmumu produktiem - vārgs, un ģeopolitiskā neskaidrība augsta. Tomēr nākamgad, likmēm sarūkot un pieprasījumam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs sākot atjaunoties, "Swedbank" sagaida investīciju cikla atsākšanos.

Nepārdomāti, sasteigti un pietiekami neizdiskutēti valdības lēmumi potenciālo optimisma un vēlmes investēt atgūšanos var viegli noslāpēt, uzskata Zorgenfreija. Taču Latvijas ilgtermiņa izaugsmes vārdā uzņēmumu investīcijas kavēties ilgāk nedrīkst, norāda ekonomiste.

"Jau šobrīd redzam, ka mūsu eksporta tirgus daļas pasaulē sarūk - tas var liecināt par konkurētspējas zudumu. Vienīgās zāles pret konkurētspējas zudumu ir investīcijas, un diemžēl produktīvas investīcijas nerodas, uzliekot komercbankām kreditēšanas mērķi. Vēlmi investēt veicina optimisms par nākotni, kvalitatīva uzņēmējdarbības vide, mazs birokrātiskais slogs un paredzama, stabila nodokļu politika," apskatā skaidro Zorgenfreija.

SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 0,8%

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 1,9% līdz 0,8%, bet IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam samazināta no 2,7% līdz 2,2%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Savukārt 2026.gadā Latvijā tiek prognozēts IKP pieaugums par 2,5%.

Vienlaikus SEB samazinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no maijā prognozētajiem 1,5% līdz 1,4%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze ir saglabāta 2,4%. 2026.gadā tiek prognozēta 2,1% inflācija.

Lietuvas ekonomikā SEB šogad prognozē pieaugumu par 2,4% pretstatā maijā prognozētajiem 1,5%, bet 2025.gadā - par 2,6% pretstatā maijā prognozētajiem 2,8%. 2026.gadā tiek prognozēta 2,9% IKP izaugsme.

Tajā pašā laikā Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no 1% līdz 1,2%, kamēr nākamajam gadam prognoze paaugstināta no 2,7% līdz 3%. 2026.gadā tiek prognozēta 2,7% inflācija.

Savukārt Igaunijas ekonomikā SEB analītiķi šajā gadā prognozē IKP kritumu par 0,7% pretstatā maijā prognozētajam kritumam par 0,5%, bet 2025.gadā Igaunijas IKP pieaugums tiek lēsts 2,5% apmērā pretstatā 3,5% prognozei maijā. 2026.gadā Igaunijā IKP pieaugums tiek prognozēts 2,7% apmērā.

Vienlaikus Igaunijas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no 3,5% līdz 3,8%, bet 2025.gadā Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta no 2,5% līdz 3,5%. 2026.gadā inflācija Igaunijā tiek prognozēta 3% apmērā.

Ekonomikas apskatā "Nordic Outlook" teikts, ka cīņa pret inflāciju ir bijusi veiksmīga un centrālās bankas ir gatavas spert pārliecinošākus soļus procentu likmju mazināšanā. ASV Centrālā banka - Federālā rezervju sistēma (FRS) - likmju samazināšanas ciklu sāks septembrī ar vismaz 25 bāzes punktu samazinājumu. Līdzīgs solis sagaidāms arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses. Izaugsmes atšķirības samazinās, - ASV un Ķīnas izaugsme palēninās, savukārt eirozona mērenā tempā paātrinās. Atbilstoši SEB "Nordic Outlook" jaunākā ekonomikas apskata prognozēm izaugsmi turpmāk veicinās noturīgi darba tirgi, reālais algu kāpums un zemākas procentu likmes.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka aizvien dominē drošības situācija. Ja drošības riski pieaugs, izaugsme var tikt bremzēta, bet cenas - atkal pieaugt. Tas rada dilemmu centrālajām bankām, apzinoties arī potenciāli negatīvo ietekmi uz akciju tirgiem. Galvenās norises tuvākajā laikā veidosies ap ASV prezidenta vēlēšanām un to iznākumu rudenī.

Apskatā teikts, ka ekonomiskos procesus visā pasaulē turpina un turpinās ietekmēt arī klimata pārmaiņas, piemēram, tas attiecas uz globālajai tirdzniecībai tik nozīmīgo Panamas kanālu. Globālā ekonomiskā aktivitāte un inflācija līdz šim pret šiem notikumiem ir bijusi visai noturīga. Augstais valsts parāds gan Eiropā, gan ASV ļaus vien ierobežoti manevrēt ar reformām vai izaugsmes veicināšanas politiku. Augstais valsts sektora parāds un lieli budžeta deficīti ir riska faktors izaugsmei un fiksētā ienākuma tirgiem. Vāja vai mērena izaugsme nesniegs tam risinājumu, lai gan zemākas procentu likmes būs attīstību veicinošs faktors.

Tikmēr saglabājas daudzi izaicinājumi - populisms politikā, klimata pārmaiņas, enerģētikas pāreja, drošības politika, kā arī inflācijas šoka ietekme uz patērētājiem ir vien daži no tiem. Līdzsvarošana būs grūta, taču vairumā gadījumu fiskālā politika būs tikai neitrāla vai pat ierobežojoša, teikts "Nordic Outlook" apskatā.

Inflācijas rādītāji turpina virzīties lejup gan ASV, gan eirozonā, paverot iespēju atgriezties pie zemākām procentu likmēm, skaidrots apskatā. Cenu kritumu veicina arī ražošanas jaudu pārpalikums Ķīnā. Tikmēr nodarbinātība turpina pieaugt kā ASV, tā arī eirozonā. Algu pieauguma temps saglabājas augsts. SEB prognozē, ka zemākas inflācijas dēļ, pieaugs reālās algas un tiks veicināts patēriņš. Noskaņojuma rādītāji, galvenokārt Eiropā, apstiprina, ka mājsaimniecības kļūst optimistiskākas. Paredzams, ka tiklīdz saruks procentu likmes, aktivizēsies celtniecība un citi kapitāla izdevumi.

SEB prognozē, ka FRS sāks samazināšanas ciklu uzmanīgi, ar 25 bāzes punktu samazinājumu septembrī, kam sekos samazinājumi novembrī un decembrī. ECB likmes atkal pārskatīs septembrī, kam sekos vēl viens samazinājums gada beigās. 2025.gadā ECB un FRS turpinās ar attiecīgi sešiem un pieciem samazinājumiem.

Gašpuitis prognozē, ka inflācijas ierobežošana tiks sasniegta bez dziļas ekonomikas lejupslīdes, pat ja vēsturiskie ekonomikas attīstības modeļi un citi signāli norāda uz iespējamo lejupslīdi, jo katram ekonomikas ciklam ir savas unikālās atšķirības. Piemēram, bezdarbs ASV un eirozonā lielā mērā pieaug pateicoties augoša darbaspēka piedāvājuma nevis darba vietu zuduma dēļ. Tāds riska faktors kā augsts privātā sektora parāds ASV šoreiz nav aktuāls. Labvēlīgi nosacījumi kredītu izsniegšanai, procentu likmju samazināšanās, mājsaimniecību labklājības stāvoklis, kā arī privātais parāda apmērs pret IKP, kas kopš pandēmijas ir mazinājies, var balstīt turpmāko izaugsmi, prognozē Gašpuitis.

Globālā izaugsme virs 3% 2022.-2025.gadā nedaudz atpaliks no vidējā izaugsmes līmeņa pirms pandēmijas, teikts apskatā. Vēsturiskā perspektīvā SEB ieskatā šāds rezultāts vērtējams kā vājš. Izaugsmes atšķirības starp dažādiem reģioniem sarūk, - iepriekš noturīgā ASV ekonomika sabremzējas, kamēr eirozona ir izkļuvusi no stagnācijas. Vācijas ekonomika gan turpina stagnēt, bet reģiona izaugsmi uz augšu velk Dienvideiropas valstis. Tikmēr Ķīnas izaugsme palēnināšanos ietekmē vājais iekšzemes pieprasījums, problēmas nekustamā īpašumu sektorā un uz eksportu orientētās politika, kura saskaras arvien lielāku starptautisko pretestību.

"Nordic Outlook" prognozēts, ka ASV šogad sasniegs izaugsmi 2,5% apmērā, palēninoties līdz 1,5% nākamgad. Tikmēr eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 0,8%, paātrinot izaugsmi līdz 1,6% 2025.gadā.

Tagad, kad FRS ir gatava samazināt bāzes likmi agrāk, citas centrālās bankas varēs rīkoties brīvāk, teikts apskatā. Fiskālās politikas veidotājiem manevra iespējas daudzos gadījumos ir ierobežotas. Tādēļ galveno lomu, reaģējot uz pārmaiņām ekonomikā, nākas uzņemties tieši centrālajām bankām. Procentu likmju jutīgās valstis, piemēram, Ziemeļvalstis īstermiņā gūs lielāku pozitīvo stimulu nekā ASV. Ja līdz 2025.gada sākumam izrādīsies, ka izaugsme vai inflācija ir palēninājusies ātrāk vai likmes ir augstākas, nekā nepieciešams ekonomiku stabilizēšanai, centrālās bankas var samazināt bāzes likmes ātrākā tempā vai lielākiem soļiem.

Lai arī inflācija turpina mazināties, ir vajadzīgs laiks, lai inflācijas šoks tiktu absorbēts pilnībā, norāda Gašpuitis, piebilstot, ka kādu laiku inflācijas līmenis pakalpojumu sektorā būs paaugstināts.

Algu pieaugums ASV, kas salīdzinoši ātri reaģē uz darbaspēka pieprasījuma tendencēm, vairs nav tik izteikts, normalizējas arī darba tirgus. Eiropā korelācija starp ekonomisko situāciju un darba samaksu ir mazāka. SEB sagaida mazākas cenu svārstības, neskatoties uz to, ka ir daudz augšupvērstu risku. Konflikta izplešanās Tuvajos Austrumos var strauji mainīt enerģijas cenas.

Vidējā naftas cena līdz šim lielākoties ir bijusi atbilstoša 2023.gada vidējam rādītājam. Svārstības bijušas nelielas, krietni zem ierastā līmeņa, teikts ekonomikas apskatā. Tas tāpēc, ka "OPEC+" ierobežo naftas ieguvi un kontrolē cenu. "OPEC+" ir nozīmīga ieguves rezerves jauda, kas samazina strauja cenu pieauguma risku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc naftas cenas nav pārlieku reaģējušas uz konfliktu Tuvajos Austrumos. SEB sagaida, ka gada beigās jēlnaftas cena būs nedaudz virs 80 ASV dolāriem par barelu. Ieguves apjomiem pieaugot, nākamgad cena var kristies. Pieaugošs risks pārskatāmā periodā pamatā izriet no ģeopolitiskām norisēm.

Salīdzinot ar naftas tirgu, gāzes uzglabāšanas apjomu jauda ir mazāka, tāpēc nenoteiktība, kas saistīta ar sezonalitāti un konfliktiem, ir lielāka, skaidrots "Nordic Outlook" apskatā. Eiropā situācija ir uzlabojusies, jo gāzes patēriņš ir krities par 10%, kā arī pieaug sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports. Jauno SDG projektu kavēšanās uzturēs spriedzi vēl līdz 2026.-2027.gadam. Tas ir ilgāk, nekā SEB lēsa iepriekš un var izraisīt lielākas svārstības atkarībā no laika apstākļiem un piegādes traucējumiem.

Pēc SEB prognozētā, dabasgāzes cena šogad būs aptuveni 35 eiro par megavatstundu (MWh). Pēc tam cena nedaudz pieaugs pirms 2027.gadā samazināsies līdz 30 eiro par MWh.

Akciju tirgus 2024.gada vasarā ir bijis visai nemierīgs, teikts "Nordic Outlook". Visu laiku augstākajiem rādītājiem jūlija vidū sekoja lielas svārstības - tas nesa obligāciju ienesīguma un akciju cenu kritumu, kā arī vājāku ASV dolāru. VIX ("S&P500") svārstīguma indekss pieauga līdz 66, kas bija trešais visu laiku augstākais rādītājs. Taču augustā satricinājumi norima un akciju tirgi atguvās. Šie notikumi ir atgādinājums tam, cik neparedzama var būt situācija, un cik jutīgi ir finanšu tirgi attiecībā uz ekonomikas datiem, skaidrots apskatā.

Latvijas ekonomikas veikums gada pirmajā pusē ir bijis vājš, atzīst Gašpuitis. Lejupslīde apstrādes rūpniecībā un eksportā bija gaidāma un šī negatīvā tendence turpmākajos mēnešos saglabāsies, prognozē ekonomists. Iekšzemes patēriņa atgūšanās bijusi neizteiksmīga un nav īstenojušies plāni par ES fondu apguvi. Vienlaikus Gašpuitis uzskata, ka ir pamats sagaidīt, ka patēriņš pakāpeniski sāks nostiprināties un gada otrajā pusē kļūs pārliecinošāks. Spēcīgs reālo algu pieaugums turpinās un svārstības darba tirgū ir bijušas maznozīmīgas. Šogad izpaliks potenciālais impulss no ES fondu puses.

Ņemot vērā stagnatīvo izaugsmi gada pirmajā pusē, šā gada perspektīvas ir kļuvušas piezemētākas un ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam ir samazināta līdz 0,8%, kas joprojām ietver zināmu uzticības kredītu, ka gada otrajā pusē tā nostiprināsies.

Gašpuitis norāda, ka nākamgad izaugsme kļūs spēcīgāka un paātrināsies līdz 2,2%. Strukturālie izaicinājumi lielākajās Eiropas ekonomikās norāda, ka izaugsmi apgrūtinās nenoteiktība un salīdzinoši vājas ārējās vides ietekme.

Pēc spēcīgas izaugsmes gada sākumā, gada otrajā pusē Lietuvas ekonomikas pieaugums būs mazāks, prognozē "Nordic Outlook". Spēcīgs reālo algu pieaugums palīdzēs nodrošināt iekšzemes pieprasījumu un būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, jo izaugsme rūpniecībā un eksportā būs vāja. IKP pieaugums tuvākajos divos gados pārsniegs 2,5% gadā, prognozē SEB. Nodarbinātība pieaug un inflācija ir sasniegusi zemāko punktu. Parlaments jau ir pieņēmis nodokļu likumus, lai stiprinātu aizsardzības izdevumus, taču pēc parlamenta vēlēšanām šoruden varētu sekot vēl lielākas izmaiņas.

Pirmo reizi kopš 2021.gada Igaunijas ekonomika atkal aug, kaut arī visai pieticīgā tempā. Pēc SEB prognozēm, atveseļošanās gan nebūs tik spēcīga, kā iepriekš gaidīts, būtiskas fiskālās politikas pārmaiņu dēļ. Paredzams, ka šogad Igaunijas ekonomika vēl saruks par 0,7%, bet 2025.gadā piedzīvos izaugsmi 2,5% apmērā. SEB norāda, ka vājš patēriņš turpina bremzēt izaugsmi, bet neskatoties uz to, darba tirgus ir stabils un bezdarba līmenis nākamajos gados samazināsies.

Zviedrijas ekonomikā pēc vairāk nekā divu gadu stagnācijas, ir izveidojušies priekšnosacījumi spēcīgai augšupejai, teikts "Nordic Outlook". Zemākas procentu likmes un nodokļi tuvākajos divos gados palīdzēs nodrošināt ātrāku izaugsmi. Galvenais virzītājspēks būs mājsaimniecības patēriņš, to balstīs reālo algu pieaugums, kā arī ekspansīva fiskālā politika un zemākas procentu likmes.

Pēdējā gada laikā izaugsme bijusi svārstīga, bet kopumā - vāja, atzīst SEB. Pēc spēcīga IKP pieauguma 0,7% apmērā pirmajā ceturksnī, otrajā ceturksnī tika piedzīvots ekonomikas samazinājums. Taču noskaņojuma rādītāji liecina, ka situācija uzlabojas un izaugsme gada otrajā pusē paātrināsies. SEB sagaida, ka Zviedrijas IKP šogad pieaugs 0,6% apmērā, un paātrināsies līdz 2,6% pieaugumam 2025.gadā.