8 fakti, ko nezinājāt par Sisi slepkavības mēģinājumu

"Kas ar mani notika?" bija pēdējie vārdi, kas izskanēja no leģendārās Sisi mutes, kad viņu 1898. gada 9. septembrī Ženēvā ar asu vīli sirdī sadūra itāļu anarhists Luidži Lučeni. Imperatore kļuva par politisku upuri anarhistam, kas mēģināja savām problēmām uzmanību pievērst, izdarot slepkavību mēģinājumus. “Sisi: Imperatores slepkavība” ir jauna dokumentālā filma, kas balstīta uz arhīva dokumentiem, manifestiem, Lučeni pierakstiem, sarakstes starp Franci Jozefu un Elizabeti kā arī dokumentiem no imperatoru ģimenes. Raidījuma pirmizrāde kanālā Viasat History gaidāma piektdienas, 30. augusta vakarā. Šajā rakstā apkopojām dažus interesantus faktus, ko jūs varbūt nezinājāt par traģisko slepkavību.

1. Sisi Ženēvā ieradās, lai dziedētos. Imperatore allaž mīlējusi Ženēvas ezeru, un 1898. gadā viņa šeit ieradās piekto reizi, šoreiz sērojot par savas māsas nāvi, kas gāja bojā ugunsgrēkā Parīzē. Elizabetei, kas bija dedzīga sporta entuziaste, arī bija grūti samierināties ar faktu, ka vecuma dēļ viņai bija jāatsakās no iejādes.

2. Spītējot slepenībai, ikviens zināja par viņas klātbūtni. Viņa Ženēvu izvēlējās tās miera un klusuma dēļ, viņa nevēlējās publicitāti, tādēļ savā naktsmītnē rezervēja numuriņu ar pseidonīmu. Vietējās avīzes tikmēr rakstīja, ka “Imperatore Elizabete ar pseidonīmu “Grāfiene de Hohenema” ir atpakaļ”, tādēļ visi zināja par Sisi atrašanās vietu.

3. Viņu brīdināja par slepkavības draudiem. 5. septembrī Ženēvas policijas vadība ieradās pie Sisi, lai viņu brīdinātu par pastāvošajām briesmām no anarhistu puses. Tajā gadā no valsts tikuši izraidīti 36 anarhisti. Policija piedāvāja viņu apsargāt, bet Elizabete atteica, uzstājot, ka “viņi allaž centušies mani medīt kā cietumnieku”.

4. Viņa nebija Lučeni sākotnējais mērķis. 1898. gadā franču troņmantnieks Henrijs tika gaidīts Ženēvā. Luidži Lučeni, kas nāca no nabadzīgas vides un jau jaunībā saskārās ar anarhistu idejām, sākotnēji vēlējās noslepkavot tieši viņu. Henrijs tomēr atcēla savu vizīti, bet Lučeni bija sarūgtināts vien īsu mirkli – imperatore bija perfekts mērķis, jo, kā anarhists Kropotkins teicis, “Ceļš uz revolūciju meklējams karaliskajā vidē”.

5. Sākotnēji uzskatīts, ka Sisi vienkārši pagrūsta. 9. septembra vakarā kopā ar savu pavadošo svītu Elizabete devās uz ostu, kad pie viņas pieskrēja Lučeni. Karaliene nogāzās, bet tad piecēlās un ātri atguvās. Elizabete bija cietusi, bet, iespējams šoka dēļ, tūlīt pat turpināja savu ceļu uz kuģi.

6. Viņi bija nonākuši uz kuģa, kad imperatores veselība pasliktinājās. Vien uz kuģa Sisi komanda pamanīja, ka Elizabete paliek bāla, un viņai piedāvāja cukuru, lai paliktu labāk. Viņas elpa palika smagāka un smagāka, tādēļ viņai atvēra korseti. Tikai tad apkārt esošie pamanīja rētu, ko bija atstājusi Lučeni uzasinātā vīle. Kuģis uzreiz apgriezās, lai dotos krastā, bet bija jau par vēlu – Sisi zaudēja samaņu un viņu gaidošie ārsti spēja vien noteikt viņas nāves laiku.

7. Viņas dzīvību, iespējams, nebūtu iespēju glābt arī mūsdienās. Lučeni vīle caurdūra Elizabetes ceturto ribu, izraisot iekšēju asiņošanu. Ap viņas sirdi sakrājās liels apjoms šķidruma, un tā, nespējot tikt galā ar spiedienu, pārstāja pukstēt. Ja pie Sisi steigtos reanimācijas brigāde, visticamāk būtu bijis par vēlu, sirds tamponāde parasti izraisa nāvi, ja vien netiek atvērts krūškurvis.

8. Viņas bēru laikā bija plānota vēl viena slepkavība. Sisi bēres norisinājās Vīnē, 1898. gada 17. septembrī. Kodēta telegramma atklāja, ka divi anarhisti šeit ieradušies, cerot nogalināt Neapoles princi. Veiksmīgā kārtā varas iestādēm bija precīzs noziedznieku apraksts, un abi tika arestēti laikus.

Lai arī karaliskajā ģimenē visi sēroja, Lučeni nebija nekādas nožēlas. “Tas ir tikai sākums,” viņš sacīja, beigās gan zaudējot visu. Viņš nekļuva par mocekli, bet leģenda par Sisi ir dzīva vēl šobaltdien.