Desmitiem gadu ilgi brāļi Homērs un Lenglijs Koljeri teju pilnīgā noslēgtībā no ārpasaules dzīvoja plašā mājā Ņujorkā, Hārlemā, lēnām kļūstot par vēsturē lielākajiem zināmajiem vācējiem. Rūpējoties par redzi zaudējušo Homēru, viņa brālis Lenglijs mājas istabas bija piekrāvis ar 120 tonnām krāmu un atkritumu. Lai ļaundari neielauztos viņu mājā, Lenglijs atkritumu kaudzēs bija izveidojis sarežģītu tuneļu tīklu, un vietām izvietojis slazdus. Paši brāļi savukārt mitinājās “ligzdās”, tās pametot vien nepieciešamības gadījumā. Diemžēl brāļu Koljeru dzīvesstāsts beidzās traģiski – burtiski zem krāmu svara.

1947. gada 21. martā kāds anonīms vīrietis piezvanīja Ņujorkas policijai, sūdzoties par neciešamu smaku, kas nāk no veca nama Piektajā avēnijā. Tā nebija pirmā reize, kad vietējie iedzīvotāji bija ziņojuši policijai par dīvainībām šajā namā, tāpēc tā jau aptuveni zināja, ko sagaidīt. Nonākuši pie namdurvīm un nesagaidījuši, kad kāds tās atvērs, policisti centās iekļūt namā, tomēr tas bija vieglāk pasakāms nekā izdarāms. Ēkas logi bija aizrestoti, trūka telefona vada vai durvju zvana, savukārt ieejas ēkā bija aizsprostotas ar lietu un atkritumu kalniem – avīžu čupām, kastēm, krēsliem un citiem krāmiem. Tas viss bija sakrauts tik blīvi, ka virsniekiem pa durvju spraugu neizdevās izbāzt pat roku.

Pēc krietna brīža, ko izmeklētāji pavadīja, sviežot krāmus uz ielas, vienam no virsniekiem beidzot izdevās ielīst mājā pa vienu no otrā stāva logiem. Pēc izlaušanās cauri krāmu blāķiem, kas sniedzās līdz pat griestiem, virsnieks atrada līķi – no bada un sirdskaites jau vismaz 10 stundas miris savā “ligzdā” gulēja Homērs Koljers. Policijai vajadzēja piecas stundas, lai viņa līķi izdabūtu no krāmu gūsta, vēstīts izdevumā “All That Is Interesting”.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X