/nginx/o/2024/08/29/16321040t1h064c.jpg)
Ja visā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem algu nedrīkstēs paaugstināt vairāk par 2,6%, tad tam jāattiecas arī uz deputātiem - bet to nevar uzskatīt par algu iesaldēšanu pilnībā, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" uzsvēris Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
"Nebūtu pareizi izdalīt ārā kādu kategoriju, lai pilnībā iesaldētu algu. Pareizi ir tas, ka to ierobežos, bet es nepiekrītu tam, ka no atlīdzības likuma veidos atsevišķu lupatu deķīti deputātiem," pauda Reirs.
Kā vēstīts, premjere Evika Siliņa (JV) sociālajos tīklos norādījusi, ka par politisko amatpersonu algu palielināšanu šajā budžeta situācijā nevar būt ne runas, un tās būs jāiesaldē.
"Jaunās vienotības" (JV) un Zaļo zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju vadība aģentūrai LETA uzsvēra, ka, lemjot par algu celšanas ierobežošanu publiskajā sektorā, politiķiem ir jābūt solidāriem.
"Varu teikt personīgi - ja tiks pieņemti lēmumi attiecībā uz kopējiem valsts pārvaldes atalgojuma griestiem, tad politiķi, manuprāt, nevarēs būt šajā situācijā izņēmums," aģentūrai LETA teica "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, piebilstot, ka šajā jautājumā arī JV Saeimas frakcijā ir līdzīga izpratne.
Viņš uzsvēra, ka, pieņemot šādus lēmumus, politiķiem ir jābūt solidāriem.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka būtu tikai adekvāti solidarizēties ar pārējo sabiedrisko sektoru, un uzsvēra, ka politiķiem būtu pienākums ievērot tādus pašus principus.
Valdība ir atbalstījusi 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu šogad 31.jūlijā.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)