Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija uzlabojas, taču tirdzniecība joprojām neaug

Šobrīd gan arvien vairāk ir redzamas pazīmes, ka mājsaimniecību finansiālā situācija Latvijā uzlabojas un šā gada otrajā pusē tirdzniecībā ir pamats cerēt uz vismaz nelielas izaugsmes atsākšanos. Algu kāpums Latvijā šobrīd ievērojami apsteidz inflāciju, mājsaimniecību pirktspēja atkal sāk pieaugt, EURIBOR procentu likmes jau tuvākajos mēnešos varētu noslīdēt zem 3%, un patērētāju noskaņojums Latvijā augustā ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2021. gada decembra.

Aug uzkrājumi un tēriņi ārzemēs

Par mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanos šogad liecina arī komercbanku dati. Piemēram, jūlijā Latvijas mājsaimniecību noguldījumi un tekošo kontu atlikumi Latvijas komercbankās bija par 5,1 % lielāki nekā pirms gada, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada nogales. Kopumā kopš pērnā gada beigām Latvijas iedzīvotāju noguldījumi bankās ir palielinājušies par vairāk nekā 350 miljoniem eiro. Vienlaikus savus augošos ienākumus Latvijas iedzīvotāju arvien vairāk izvēlas tērēt ārpus Latvijas gan ceļojot, gan iepērkoties internetā. Saskaņā ar Latvijas Bankas publicētajiem maksājumu karšu datiem, norēķini ārpus Latvijas ar Latvijā izsniegtajām maksājumu kartēm šogad ir auguši par gandrīz 12%. Salīdzinājumam - mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās jūlijā bija vien par 3,4% augstāks nekā pirms gada.

Tāpat mazumtirdzniecībā ir jūtama arī augsto procentu likmju ietekme, kas ir mazinājusi aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā. Tā rezultātā dažādu mājsaimniecības piederumu, tajā skaitā mēbeļu un būvmateriālu, tirdzniecība jūlijā samazinājās par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr ar mājokli saistītajās tirdzniecības nozarēs situācija gan varētu sākt pakāpeniski uzlaboties. Līdz ar EURIBOR likmju kritumu, nekustamo īpašumu tirgus Latvijā ir nedaudz aktivizējies un kopš pavasara atkal aug no jauna izsniegto hipotekāro kredīti apjoms, savukārt patērētāju aptaujas liecina, ka gatavība veikt lielus pirkumus tuvāko 12 mēnešus laikā ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2021. gada vidus.

Algas nākamgad augs lēnāk

Latvijas mājsaimniecību ienākumi strauji aug un šogad vidējās darba algas pieaugums Latvijā varētu būtu tuvu 10 %. Tādēļ līdz gada beigām mazumtirdzniecība Latvijā, visticamāk, atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes, līdzīgi kā tas jau ir noticis Lietuvā, kur tirdzniecība aug jau kopš pērnā gada nogales. Tomēr ar ļoti strauju patēriņa izaugsmi, visticamāk, rēķināties nevajag, jo nākamgad algas Latvijā noteikti augs lēnāk kā šogad. Šogad vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā Latvijā ir augusi par 14,6%, savukārt privātajā sektorā tikai par 8,6%. Un privātajā sektorā iespējas turpināt celt algas ir ierobežotas – Latvijas ekonomika kopumā nav augusi kopš 2021. gada beigām un inflācija ir noslīdējusi līdz 1 %, tādēļ algu kāpums jau šogad ir kļuvis lēnāks – jūnijā darba samaksa privātajā sektora auga vien par 6,7%. Vienlaikus arī sabiedriskajā sektorā algu kāpums nākamgad būs ievērojami zemāks, jo brīvas fiskālās telpas nākamā gada budžetā nav.

Vienlaikus, nav šaubu, ka darba algas Latvijā turpinās augt. Ja šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1671 eiro, tad iedzīvotājiem vecumā no 35-44 vidējā darba samaksa jau šobrīd ir aptuveni 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Neskatoties uz nelielo bezdarba pieaugumu un pozitīvu migrācijas bilanci, iedzīvotāju skaits darba spējas vecumā Latvijā samazinās un tas turpinās radīt spiedienu uz darba algām. Pēc manām prognozēm, tuvākajos gados vidējā darba samaksa Latvijā varētu augt par aptuveni 5-7% gadā, kas sekmēs arī tirdzniecības apjomu pieaugumu.