"Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā iztaujāts bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs (1)

Parlamentārā komisija ceturtdien gandrīz četras stundas iztaujāja bijušo Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu, kurš amatā strādāja no 2013.gada līdz 2019.gada aprīlim.

Sākotnēji komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) jautāja, kāds ir pamatojums EDzL un "RB Rail" sarežģītajai pārvaldības struktūrai, jo "RB Rail" akcionāri ir nacionālie ieviesēji, kurus "RB Rail" uzrauga.

Ozoliņš skaidroja, ka Baltijas valstu premjeri deklarācijā 2012.gadā vienojās par "RB Rail" kopuzņēmuma dibināšanu. Pēc tam notika diskusijas ar partneriem un katram bija savs redzējums, tomēr, lai spētu definēt balansu, virzoties uz progresu, tika izvēlēts šāds kompromiss.

Viņš norādīja, ka vispirms 2014.gadā tika dibināts EDzL un pēc tam "RB Rail", kur sākotnēji abos uzņēmumos iecēla arī pagaidu valdes locekļus. Par EDzL pagaidu valdes locekli iecēla Dinu Merirandu, kurš bija Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks, savukārt Ozoliņš bija EDzL kapitāldaļu turētājs.

Kulbergs jautāja, kādēļ par pagaidu valdes locekli iecēla Merirandu, jo, balsoties uz komisijas sēdi, kurā tika iztaujāts Merirands, secināms, ka viņam nav bijusi atbilstoša pieredze.

Ozoliņš sacīja, ka tajā laikā nebija laika konkursam, jo bija nepieciešams pārstāvis. Viņš arī pieminēja, ka atlīdzības apmērs sākotnēji pagaidu valdes loceklim bija "smieklīgs". "Galvenais uzdevums bija dibināt "RB Rail", lai varētu startēt pirmajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) uzsaukumā. Laiks bija īss un bija jāmobilizējas," teica Ozoliņš. Attiecīgi Edvīns Bērziņš bija "RB Rail" pagaidu vadītājs. Ozoliņš arī sacīja, ka, viņaprāt, abiem pagaidu valdes locekļiem bija labas zināšanas un pieredze.

Kulbergs uzsvēra, ka Merirands tajā laikā SM bija plānotājs par dzelzceļa jomu, bet paralēli EDzL darbojās kā izpildītājs, kas rada interešu konfliktu.

Ozoliņš skaidroja, ka pārvaldības modelis diemžēl bija izveidots kompromisa, nevis kompetences jomā, jo tas bija jādara ātri, tomēr Kulbergs pauda neizpratni, kādēļ Merirands šajā amatā nostrādāja līdz 2017.gadam. "Tam ir savi iemesli, tostarp ierobežots budžets," minēja Ozoliņš.

Kulbergs secināja, ka tādējādi var fiksēt pārvaldības modeli, kas ir vērsts uz konfliktu, jo EDzL pagaidu valdes loceklim bija jāstrādā uz diviem krēsliem.

Ozoliņš teica, ka EDzL ir veiktspējīgs uzņēmums. "Tas man bija pats galvenais, lai procesi turpinās. Tās bija lietas, kas bija jāizdara," viņš norādīja.

Savukārt sēdes otrajā daļā tika apspriests jautājums, kurā laikā projektā radās Rīgas cilpa, jo, pēc komisijas secinājumiem, 2016.gada augustā valdība apstiprināja nacionālās izpētes plānu, kurā bija definēts tvērums, ko Latvijā būvēs, ieskaitot Rīgas cilpu.

Ozoliņš sacīja, ka šī nav pareiza interpretācija, jo Ministru kabinetā apstiprināja ietekmes uz vidi novērtējumu. "Tas nebija lēmums par to, kāds būs tvērums. Nav teikts, ka ejam uz priekšu ar šādu tvērumu, tas ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējums," viņš sacīja.

Savukārt deputāte Skaidrīte Ābrama (P) sacīja, ka arī Valsts kontrole savā ziņojumā tā ir secinājusi. Tomēr Ozoliņš uzsvēra, ka paredzētas darbības akcepts nozīmē ietekmes uz vidi novērtēšanas rezultāta apstiprinājumu, tādēļ tā nav pareiza interpretācija. "Valdība šajā momentā nepasaka, kas tas ir tas, ko gribam būvēt," uzsvēra Ozoliņš.

"Ar šo valdības lēmumu netiek uzņemtas saistības un nav veikts ietekmes izvērtējums uz valsts budžetu," sacīja Ozoliņš. Savukārt Kulbergs secināja, ka no šī dokumenta izriet pārējie valdības lēmumi, kuri balstījās tieši uz šo ziņojumu.

Ozoliņš papildināja, ka pat tagad nav skaidrs, kāds būs projekta kopējais tvērums.

Jau vēstīts, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.