Video un foto ⟩ Saujiņa cilvēku pie Saeimas protestē pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā (23)

Starp viņiem asociācijas valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S), kā arī daži bērni. Piketam sākoties, protestētājiem pievienojās partijas "Stabilitātei" Saeimas frakcijas deputātes Nataļja Marčenko-Jodko un Svetlana Čulkova

Vienam no atnākušajiem rokās ir liels Latvijas karogs, bet blakus stāvošajam kungam plakāts ar uzrakstu krievu valodā "Mēs Latvija". Vēl kādam piketētājam rokās ir plakāts ar uzrakstu "Par brīvu mācību valodas izvēli", bet citam - "Mācīties dzimtajā valodā".

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, asociācija arī pirms gada rīkoja piketu pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Toreiz, spītējot lietum, uz protesta akciju sanāca ap 30 cilvēkiem.

Pimenovs protestētāju skaita sarukumu skaidro ar to, ka asociācija šoreiz esot nepietiekami informējusi sabiedrību par protestu. Vienlaikus viņš pauda, ka pikets rīkots ar mērķi nevis "savākt daudz cilvēku", bet gan paust viedokli, ka "mācības dzimtajā valodā ir vissvarīgākais", jo tās "nodrošina labas zināšanas tiem, kas mācās skolā".

"Protams, valsts valoda, tātad latviešu valoda, nekādā gadījumā nav sveša mazākumtautībām un cittautiešiem Latvijā. Cits stāsts, ar kādiem līdzekļiem šī prasme tiek nodrošināta," sprieda Pimenovs.

Viņš pieļauj, ka daļai vecāku iestāšanās pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā vairs nav aktuāla. Vienlaikus daļa krievvalodīgo iedzīvotāju, pēc Pimenova teiktā, lai arī neapmierināti, "ir nolaiduši rokas", jo netic, ka varētu ietekmēt pārmaiņas.

Asociācija uztur nostāju, ka likumā jānosaka kompetence skolas padomei izvēlēties, kādā apjomā mācību saturs tiek apgūts latviešu valodā un kādā - dzimtajā valodā, tai skaitā krievu valodā.

Pimenovs norādīja, ka mācības citās valodās atļauj tostarp noslēgtie starptautiskie līgumi. Ar Krieviju šāds līgums nav noslēgts, līdz ar ko krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem "pašiem saviem spēkiem jāmēģina pārliecināt sabiedrību un valdību, ka tāda prasība ir".

Pimenovs atsaucās uz Eiropas Padomes konsultatīvās padomes secināto, ka 2022.gadā atkāpšanās no mācībām mazākumtautību valodā esot nepieņemama. "Cits stāsts, ka valdība ir iebildusi - lūk, tas nav noteicošais viedoklis, valdībai ir sava kompetence," pauda Pimenovs.

Kā vēstīts, asociācija uzskata, ka ģimenēm pašām būtu jāizlemj, kādā valodā bērniem mācīties.

Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiks pakāpeniski, trīs gadu laikā. No 2023./2024.mācību gada izglītības process tikai valsts valodā tika īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. Jaunajā mācību gadā mācības tikai valsts valodā sāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025.gada 1.septembra pievienosies arī 3., 6. un 9. klases skolēni.