Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru dēļ ilgstošs lejupslīdes periods, apmēriem samazinoties astoto ceturksni pēc kārtas, iestājies apstrādes rūpniecībā, norādīja statistikas pārvaldē. Šogad otrajā ceturksnī kritums šajā nozarē bija par 2,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni. To ietekmēja samazinājums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 0,8%. Kritums bija vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 7% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 11,2%.

Savukārt apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja pieaugums tās otrajā lielākajā nozarē - pārtikas produktu ražošanā par 2%. Ražošanas apmēri kāpuši arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē - par 12,2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 5,1%.

Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas deviņas no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.

Parējās rūpniecības ražošanas apmēri sarukuši par 2,5%. Nozaru grupu negatīvi ietekmēja kritums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 7,6%, savukārt pozitīvu rezultātu, palielinoties pieprasījumam, uzrādīja ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kurā bija pieaugums par 12,6%. Ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā bija kāpums par 3,6%.

Pēc straujajiem ražošanas apmēru kāpumiem pērn, būvniecības nozares produkcijas apmērs šogad otrajā ceturksnī samazinājās par 1,5%, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā, kurā bija kritums par 15,8%. Inženierbūvniecības apmēri pieauga par 18,6%, ko ietekmēja pieaugumi pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā par 50,3%, ceļu un dzelzceļu būvniecībā par 1,6%, kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā par 2,2%. Specializēto būvdarbu apmērs samazinājās par 1,5%.

Tirdzniecībā bija samazinājums par 0,9%, ko ietekmēja kritums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē par 7,6%. Mazumtirdzniecības uzrādīto pieaugumu par 0,4% veidoja kāpums nepārtikas preču mazumtirdzniecībā par 1,2% un kritums pārtikas preču mazumtirdzniecībā par 2,3%. Autodegvielas pārdošanas apmēri pieauga par 3,8%. Vairumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Transporta un uzglabāšanas nozares kritumu par 7,8% negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības samazinājums par 7,5%, kritums ūdens transportā par 29,2%, samazinājums uzglabāšanas un transporta palīgdarbību jomā par 9,7%, kā arī kritums pasta un kurjeru darbībās par 1,7%. Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme par 13,4%.

Pieaugumu par 0,4% otrajā ceturksnī uzrāda izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Pakalpojumu sniegšanas apmēri palielinājās par 2,9%, bet kopējo nozares attīstību bremzēja kritums ēdināšanas pakalpojumos par 0,5%.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībās otrajā ceturksnī bija kāpums par 5,6%. To veicināja pieaugums datorprogrammēšanā un konsultēšanā par 4,5% un informācijas pakalpojumos par 18,9%. Savukārt negatīvu rezultātu šajā ceturksnī uzrādīja telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas nozare, kurā bija kritums par 1,9%.

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 8,2% apmērā veicināja samazinājums finanšu pakalpojumu nozarē par 9,9%, ko ietekmēja monetāro finanšu iestāžu izmaksu pieaugums, un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās par 8,3%. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē bija pieaugums par 0,4%.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares samazināju par 1,4% ietekmēja aktivitātes kritums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 23,4% un veterināro pakalpojumu sniegšanā par 3,6%. Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā, kurā bija kāpums par 4,4%, centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, kur bija kāpums par 2,8%, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā, kur bija pieaugums par 5%, kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā, kur bija pieaugums par 1,3%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības, un arī šajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apmērs pieauga par 3,5%. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšana, kurā bija kāpums par 9,2%, kā arī darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu, kur bija kāpums par 4,5%. Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās bija kritums par 15,1%, bet iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apmērs samazinājās par 7,1%.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) kāpumu 1,9% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājās par 0,5%. Mājsaimniecību tēriņi pārtikas iegādei saruka par 1,3%, bet izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo samazinājās par 0,6%. Tajā pašā laikā izdevumi par atpūtu un kultūru palielinājās par 1,1%, bet izdevumi par apģērbu un apavu iegādi kāpa par 6,8%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 8,5%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā šogad otrajā ceturksnī samazinājās par 5,7%, tostarp mājokļos, citās ēkās un būvēs - par 1,5%, bet mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos - par 9,5%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) saruka par 8,8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri samazinājās par 3,4%, tostarp preču eksports samazinājās par 2,4%, bet pakalpojumu eksports samazinājās par 6%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2024.gada otrajā ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Tajā pašā laikā preču un pakalpojumu imports samazinājās par 2,9%, tostarp preču importa apmēri saruka par 1,8%, bet pakalpojumu imports samazinājās par 7,5%. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi bija transporta un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 8,9%, tostarp kopējā darba alga kāpusi par 8,9%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 8,8%.

Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 3,3%, tostarp straujākais kāpums bija ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - par 12,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 7,7%. Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 3,3%.

Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieauga par 10,2%. Būtiski tas kāpis valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē - par 19,9%, izglītības nozarē - par 16,9%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 10,8%, kā arī darījumos ar nekustamo īpašumu - par 11,8%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums otrajā ceturksnī samazinājās par 6,1%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 13,4%.