Augstākās tiesas priekšsēdētājs: Babenko no apcietinājuma atbrīvoja pieļauto kriminālprocesuālo pārkāpumu dēļ (3)

Viņš vērtēja lēmumu, ar kuru Rīgas apgabaltiesas tiesnese Aina Nicmane 13.augustā atcēlusi apcietinājumu par advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavību tiesājamā uzņēmēja Aleksandra Babenko dēlam Artjomam Babenko, kurš tiek turēts aizdomās par augsta ranga policista Romāna Jašina slepkavības gatavošanu un tagad ir pametis Latviju.

AT priekšsēdētājs izplatītajā paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, AT priekšsēdētāja kompetencē ietilpst tiesnešu darba izvērtēšana, lai lemtu par iespējamu disciplinārlietas ierosināšanu. Tajā skaitā AT priekšsēdētāja kompetencē ietilpst arī iepazīties un izvērtēt tiesas nolēmumus, kuru tiesiskums vai kvalitāte tiek apšaubīta publiskajā telpā.

Ir ļoti svarīgi saprast, ka, pildot šo funkciju, AT priekšsēdētājam nav tiesību grozīt pārbaudāmos nolēmumus pēc būtības, bet vērtēta tiek tikai tiesneša rīcība Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajās robežās, proti, vai tiesnesis lietas izskatīšanā ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu, rupju neuzmanību, rupju ētikas pārkāpumu vai nav pildījis savus amata pienākumus, norāda Strupišs.

Tas, ka AT priekšsēdētājs nepiekrīt nolēmumā tiesneša veiktajai tiesību normu interpretācijai vai faktisko apstākļu vērtējumam, nevar būt pamats disciplinārlietas rosināšanai. Reti izņēmumi, kad nolēmuma saturam ir nozīme, varētu būt gadījumos, kad, piemēram, pārbaudāmā nolēmuma interpretācija neatbilst AT judikatūrai un tiesnesis nav pamatojis atkāpšanos no judikatūras, kad nolēmumā vispār nav sniegta argumentācija, proti, klaju un acīmredzamu pārkāpumu gadījumos.

Iepazīstoties ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 13.augusta lēmumu, Strupišs nesaskata tīšu likuma pārkāpumu lēmuma pieņemšanā, amata pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību vai ētikas pārkāpumu, kas dotu tiesisku pamatu disciplinārlietas rosināšanai.

Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī ir izveidota speciāla kriminālprocesuālā kārtība, kas regulē personas un valsts attiecības gadījumos, kad ir nepieciešams noteikt personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un piemērot par to sodu. Neatkarīgas un kompetentas tiesu sistēmas uzdevums ir nodrošināt valsts varas darbības tiesiskuma kontroli. Arī konkrētajā gadījumā tiesa ir veikusi tiesiskuma kontroli, vērtējot drošības līdzekļa apcietinājuma pamatotību.

Proti, tiesa ir vērtējusi, vai attiecīgā kriminālprocesa ietvaros nav pārkāptas personas pamattiesības un ir ievērotas nepieciešamās kriminālprocesuālās tiesību normas. Minētās tiesiskuma kontroles rezultātā tiesa nonāca pie secinājuma, ka personas apcietināšanai nav pamata, secina Strupišs.

Viņš atzīst, ka Latvijā ir izveidota tiesiskuma kontroles sistēma, un arī šajā gadījumā tā ir veikusi savu funkciju. Apcietinājums kā bargākais drošības līdzeklis būtiski ierobežo personas pamattiesības, tāpēc likums tā piemērošanai izvirza stingrus noteikumus, kas jāievēro visiem kriminālprocesa dalībniekiem. Tas nozīmē, ka personu var aizturēt un apcietināt tikai uz tiesiska pamata, atbilstoši kriminālprocesa kārtībai, ievērojot skaidri noteiktu procedūru. Atkāpes no šīs kārtības vai procedūras pārkāpumi nav pieļaujami.

Papildus Strupišs norāda, ka pēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 13.augusta lēmuma pieņemšanas kriminālprocesa virzītājam bija un ir likumā noteiktā rīcības brīvība, lai piemērotu citu, alternatīvu drošības līdzekli, kas novērstu risku aizdomās turētai personai pamest valsti.

Sabiedrības viedoklim par tiesām kā vienu no demokrātijas institūtiem ir īpaša nozīme. Sabiedrības uzticēšanās tiesām nozīmē to, ka sabiedrība atzīst tiesas nolēmumu leģitimitāti pat tad, ja tā nepiekrīt tam saturiski. Tādējādi ļoti svarīga kļūst tiesas nolēmumos ietvertā argumentācija un tiesu iesaistīšanās komunikācijā ar sabiedrību. Konkrētajā gadījumā iespēja atklāt un detalizēti skaidrot tiesas nolēmumu ir ierobežota, jo to pašreizējā kriminālprocesa stadijā aizsargā izmeklēšanas noslēpums. Vienlaikus, reaģējot uz sabiedrības šaubām par tiesiskumu, veicot pārbaudi, Strupišs konstatējis, ka nav pamata apšaubīt tiesas darbu.

Viņš vērš arī plašsaziņas līdzekļu uzmanību uz būtisku lomu sabiedriskās domas veidošanā un uzticēšanās tiesu varai stiprināšanā. Tiesa un tiesnesis demokrātiskā tiesiskā valstī nav ārpus kritikas, taču demokrātijas saglabāšanas interesēs kritikai jābūt pamatotai, konstruktīvai un argumentētai. Tāpēc viņš aicina gan žurnālistus, gan tiesu varai piederīgās personas publiskajā telpā par tiesu darbu izteikties profesionāli un argumentēti, izmantojot objektīvi pārbaudītus faktus.

Patiesai, kvalitatīvai un precīzai informācijai ir īpaša nozīme šodienas ģeopolitiskajā situācijā, kurā viens no mūsu ienaidnieku veidotajiem naratīviem ir "Latvija kā neizdevusies valsts, kurā demokrātija nav iespējama". Ja kāda rīcībā ir fakti par tiesnešu prettiesisku rīcību, tie jānodod kompetentām iestādēm, nevis uz pieņēmumu pamata, izmantojot vienpusēju informāciju, jāveido un jāizplata sazvērestības teorijas, norāda Strupišs.

Kā ziņots, saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju noziedznieki, iespējams, bija gatavojušies nogalināt Jašinu atriebības nolūkā saistībā ar viņa profesionālo darbību. Jašins savulaik kā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks bija iesaistīts Bunkus slepkavības izmeklēšanā.

Aizdomās par slepkavības tika izturētas piecas personas, tostarp Artjoms Babenko. Tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet šis lēmums tika pārsūdzēts, un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Aina Nicmane 13.augustā apcietinājumu atcēla.

Kā vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto", pirms policija paspēja Babenko piemērot citu drošības līdzekli, viņš no Latvijas aizbrauca, un pagaidām izmeklētājiem nav izdevies viņu satikt.

Valsts policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Pēteris Bauska skaidrojis, ka Babenko ir kriminālprocesuālais pienākums pēc procesa virzītāja uzaicinājuma ierasties, lai viņam piemērotu citu drošības līdzekli. Taču viņš neierodas, un ar policiju komunicējot ar savu piecu aizstāvju starpniecību.

Babenko advokāts Egons Rusanovs raidījumam apgalvojis, ka klients aizbraucis uz Baltkrieviju, lai satiktu savu sievu. Advokāts arī apgalvojis, ka Baltkrievijā Babenko vērsies pēc medicīniskās palīdzības un ticis stacionēts. Viņam jau iepriekš esot bijušas problēmas ar spiedienu, sirdi un cukura diabētu.

Septembra sākumā gan Babenko tiekot gaidīts policijā Latvijā.

"Artjoms Babenko saņēma uz savu e-pasta adresi pavēsti, un 3.septembrī, ja nebūs nekādi ekstraordināri papildu apstākļi, protams, ka viņš ieradīsies un piedalīsies izmeklēšanas darbībās," raidījumam solījis advokāts.

"De facto" arī norādījis, ka tiesas nav paskaidrojusi, kāpēc apcietinājums Babenko atcelts. Tiesnese Nicmane pēc lēmuma sagatavošanas devusies atvaļinājumā un pēc tam tiesneses karjeru neturpinās, jo Saeima martā nolēma ar 30.oktobri atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās.

"De facto" esot zināms, ka Babenko nav pirmais apsūdzētais, kas pametis Latviju pēc tiesneses Nicmanes lēmuma nepiemērot apcietinājumu. Šī tiesnese savulaik neapcietināja citu advokāta Rusanova klientu Valentīnu Frolovu, kuru notiesāja par spiegošanu Krievijas labā. Frolovs pašlaik izsludināts meklēšanā.