Aprit 30 gadi, kopš Latviju atstāja Krievijas armija

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) uzsver, ka ir būtiski apzināties šī notikuma simbolisko, politisko un juridisko nozīmi, jo tas bruģēja ceļu uz mūsu valsts pilnīgu suverenitāti.

"Šis ceļš nebija vienkāršs - lai arī 90.gadu sākumā Krievija bija piekritusi sava karaspēka izvešanai no Austrumvācijas, Polijas, Čehijas un Ungārijas, Baltijas gadījumā divpusējas sarunas risinājās lēni," viņa atgādina.

Tādēļ Baltijas valstis pieņēma lēmumu internacionalizēt šo procesu, iesaistot starptautiskās organizācijas - Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Apvienoto nāciju organizāciju (ANO). "Mūsu draugu un sabiedroto un šo organizāciju loma, lai aizstāvētu Latvijas intereses un sasniegtu rezultātu - atbrīvotos no Krievijas armijas, bija ļoti nozīmīga," norādīja Braže.

Okupācijas armijas izvešanas procesā piedalījās daudzas Latvijas amatpersonas, tai skaitā diplomātiskā dienesta pārstāvji. Braže akcentē, ka, pateicoties viņu ieguldītajam darbam, kā arī jautājuma savlaicīgai internacionalizācijai, iesaistot starptautisko sabiedrību, un partneru atbalstam, tika panākts valstij tik nozīmīgais rezultāts.

Ministre atgādina, ka jau 1992.gadā Baltijas valstis iesniedza ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju ar aicinājumu izvest no Baltijas valstīm Krievijas karaspēku. Šīs rezolūcijas ANO tika vienbalsīgi pieņemtas 1992. un 1993.gadā.

Pēc bijušās PSRS armijas izvešanas Latvijai līdzās pārējām Baltijas valstīm pavērās reālas iespējas turpmākai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Okupācijas armijas izvešana pavēra arī reālas iespējas turpmākai Latvijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, piemēram, virzībai uz Eiropas Savienību un NATO.