Mākslīgā intelekta (MI) rīku piekritēji uzsver, cik noderīgi šie rīki ir produktivitātes optimizēšanai, datu ātrai apstrādei un citiem uzdevumiem. Ne visi ņem vērā šī procesa negatīvo pusi.

Ir veikti trīs pētījumi, kuros atklātas visai nepatīkamas sekas darbiniekiem, kuri savā darbā ir ieviesuši MI rīku izmantošanu. “Harvard Business Review” aprakstīja šos pētījumus, kā arī piedāvā risinājumus atklātajām problēmām.

MI rīki un to elpu aizraujošās iespējas ir teju pārņēmušas pasauli. Jaunais tehnoloģiju fenomens jau ir pierādījis, ka spēj līdzināties vai pat pārspēt cilvēkus dažādu uzdevumu veikšanā, sākot no juridisko dokumentu analīzes un pārdošanas prognozēšanas, beidzot ar labākā darba kandidāta atrašanu.

Aizvien biežāk uzņēmumi apgalvo, ka lielākais risks ir izvairīties no MI rīku izmantošanas. Pētījumi liecina, ka 35% pasaules uzņēmumu jau izmanto MI, un saskaņā ar “Harvard Business Review” (HBR) datiem līdz 2030. gadam šīs tehnoloģijas globālā tirgus vērtība varētu sasniegt 1,85 triljonus ASV dolāru.

Tomēr pastāv risks, ka pārmērīga darbinieku uzdevumu automatizācija un uzņēmuma primārā koncentrēšanās uz tehnoloģijām radīs negatīvas sekas vissvarīgākajam resursam - cilvēkam. Pētnieki interesējās, vai un kā MI ietekmē darbinieka sociālo saikni ar darbu un apmierinātību ar savu ikdienas dzīvi. Iegūtie rezultāti rada bažas, ka MI rīki tiek ieviesti pārsteidzīgi.