Ražošanas aktivitāte Ķīnā sarukusi līdz sešu mēnešu minimumam (2)

Ķīnas Nacionālā statistikas biroja iepirkumu indekss samazinājās no 49,4 jūlijā līdz 49,1, kas ir sestais kritums pēc kārtas un ceturtais mēnesis, kad tas ir zem 50 punktu robežas, kas atdala izaugsmi no sarukuma. Tas neatbilda “Reuters” aptaujā vidēji prognozētajiem 49,5 punktiem.

Pēc drūmā otrā ceturkšņa pasaules otrā lielākā ekonomika jūlijā vēl vairāk zaudēja tempu, liekot politikas veidotājiem signalizēt, ka viņi ir gatavi atkāpties no savas stratēģijas ieguldīt līdzekļus infrastruktūras projektos, tā vietā pievēršoties jauniem stimuliem mājsaimniecībām.

Ražotāju noskaņojums joprojām ir drūms, jo ieilgusī nekustamā īpašuma krīze ierobežo iekšzemes pieprasījumu un Rietumvalstis nosaka ierobežojumus Ķīnas eksportam, īpaši elektromobiļu jomā.

“Fiskālā politika joprojām ir diezgan ierobežojoša, kas, iespējams, veicinājis vājo ekonomisko dinamiku. Lai panāktu ekonomikas stabilizāciju, fiskālajai politikai jākļūst daudz labvēlīgākai. Tā kā ASV ekonomika palēninās, eksports var nebūt tik spēcīgs izaugsmes avots, kāds tas bija gada pirmajā pusē,” sacīja Pinpoint Asset Management galvenais ekonomists Živejs Džans.

Politikas padomdevēji apsver, vai Pekina oktobrī varētu nolemt pārcelt daļu no obligāciju emisijas kvotas uz nākamo gadu, ja vasarā izaugsme neuzrādīs nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka tā būs sasniegusi zemāko punktu.