Augsta ranga amatpersonas aicina Šveici pārskatīt neitralitātes politiku (5)

“Pēc Krievijas īstenotā uzbrukuma Ukrainai neitralitāte atkal ir kļuvusi par debašu objektu kā valsts iekšienē, tā ārpus tās. Spiediens uz Šveici izrādīt savu pozīciju pieaug,” raksta medijs.

Ekspertu darba grupas ziņojumu sastādījuši diplomāti, augsta ranga ierēdņi un armijas amatpersonas, kā arī ilggadējais Minhenes Starptautiskās drošības konferences vadītājs Volfgangs Išingers. Amatpersonu sniegtās rekomendācijas kļūs par Šveices 2025. gada drošības stratēģijas pamatu.

Dokumentā teikts, ka Šveicei daļēji vajadzētu atteikties no neitralitātes politikas, kas valstī pastāv kopš 1515. gada, ņemot vērā pieaugošos draudus Eiropai, ko rada Krievijas agresija.

Ziņojuma autori iesaka atcelt ieroču reeksporta aizliegumu. Pašlaik Berne aizliedz pārdot ieročus valstīm, kas atrodas karastāvoklī. Ņemot vērā statistiku, ieroču eksports pēdējā gada laikā no Šveices ir samazinājies par 27%, un tā kopējais apjoms bijis 746 miljoni eiro. Viens no sarukuma iemesliem – Šveices atteikums piegādāt citām valstīm ieročus, kas potenciāli varētu tikt nodoti tālāk Ukrainai.

Eksperti aicina nostiprināt Šveices militāro rūpniecību, aktivizējot piekļuvi Eiropas Savienības un NATO bruņošanās programmām. Tāpat ziņojumā aicināts palielināt Šveices militāros izdevumus līdz 1% no IKP, kas jāsasniedz 2030. gadā. Pašlaik Šveice tērē aizsardzībai 0,76% no IKP, kas ir daudz mazāk, nekā aizsardzībai tērē NATO dalībvalstis.

Eksperti gan nepiedāvā Šveicei pilnībā atteikties no neitralitātes un, piemēram, pievienoties NATO. Tomēr noderīgs guvums varētu būt ciešāka sadarbība ar militāro aliansi un Eiropas Savienību, piemēram, piedaloties kopīgās militārās mācībās.

“Ir arī zināms aspekts, kas attiecas uz reputāciju. Šveici var uztvert kā brīvu pasažieri, kas nesadarbojas ar Eiropas valstīm. Ja Šveice gribēs sadarboties ar Eiropas partneriem, tad tai kaut kas ir jādod pretī,” uzver Ženēvas drošības centra globālo un jauno risku nodaļas vadītājs Žans Marks Riklijs.