/nginx/o/2024/09/01/16329886t1h1476.jpg)
Pēdējā nedēļā pirms skolas sākuma skolu vakanču interneta vietnē bija gandrīz 400 sludinājumu. Jauno skolotāju skaits, kas ik gadu sāk strādāt skolā, nav pietiekams ne vien esošajām vakancēm, bet arī lai aizstātu tos skolu pedagogus, kas jau šodien varētu iet pensijā. Tikmēr nav drošu solījumu, ka tuvākajā laikā varētu būt jūtami uzlabojumi.
Universitātēs gan uz pēdējām tendencēm raugās cerīgi, vairāk izdevies uzņemt arī “Mācītspēka” programmā, kas domāta tiem, kas skolotāja profesiju izvēlas ar citu, ne pedagoga izglītību. Tomēr līdzīgā programmā dabaszinātņu un matemātikas profesionāļu piesaistei rezultāti neesot labi, ziņo LTV raidījums “de facto”.
Skolas konkurē par jaunpienācējiem, jo viņu nepietiek. Piemēram, vispārizglītojošajās dienas skolās no aptuveni 20 000 skolotāju vairāk nekā puse ir vecāki par 50 gadiem, 7. līdz 9. klašu grupā pat 60%. Jau pensijas gados ir ap 1600 skolotāju – tuvu 10 %, liecina Valsts Izglītības informācijas sistēmā (viis.gov.lv) pieejamie dati. Ja visi arī aizietu pensijā, vajadzētu vairākus gadus, lai viņus aizstātu. Piemēram, iepriekšējā gadā vispārizglītojošajās skolās darbu sāka 200 jauno skolotāju, vēl gadu iepriekš – 261.
Izglītības ministre Anda Čakša (JV) atzīst, ka balanss nav labs, taču ne bezcerīgs. “Ņemot vērā tās lietas, ko darām, gan kāpinot skolotāju atalgojumu, gan atbalsta sistēmu, budžeta vietas, stipendijas, cilvēku uzrunāšanas, kas varbūt nav uzreiz pēc ģimnāzijas, bet jau darba vidē esošus cilvēkus, un tā interese būt pedagogam tomēr liek domāt, kā tā situācija ir mazliet, mazliet labāka,” spriež ministre.
Pieredze, gan ir dažāda. Lai arī “Mācītspēka” skolotāji ir bijis nozīmīgs papildinājums, šis ir pirmais gads, kad izdevies sasniegt un pat nedaudz pārsniegt mērķi par 100 jaunajiem pedagogiem gadā. Līdz tam programmu sāka mazāks skaits cilvēku, un skolotāja kvalifikāciju ieguva vēl mazāks – otrajā gadā pat tikai 65.
Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela stāsta: “Ja pieteikumu skaits pirmajā gadā bija rekords, pāri pa 600, tad uzņemto skaita ziņā šis gads ir rekords. Un arī STEM joma ir rekords – 49% no uzņemtajiem ir STEM jomā, kas ir labi. Bet mēs tik ilgi esam tai krīzē bijuši, ka nupat jau viss ir vajadzīgs. Sports vajadzīgs un māksla, un latviešu valoda un angļu valoda.”
Vēl viena līdzīga papildu programma tieši STEM jeb dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas skolotāju piesaistei skolās šogad ir tikai sākta. To rīko nevalstiskā organizācija “Iespējamā misija” kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Neoficiāli izskan, ka programmā uzņemto skaits pat nesasniedz desmit, tomēr tam nav apstiprinājuma. RTU, kas atbild par apmācību, nevis atlasi, skaitu vēl nevarot pateikt, “Iespējamā misija”, kas atbild par uzņemšanu, to atsakās pateikt. Interesentu skaits kopumā bijis liels – ap 2000 cilvēku.
Organizācijas vadītāja Ramona Urtāne norāda: “Kas attiecas uz programmas rezultātiem, mēs vēl neesam dalījušies ar oficiālu paziņojumu, tādēļ par to šobrīd izteikties nevaram. Taču “Iespējamā misija” vienmēr ir uzskatījusi, ka izšķiroša nozīme ir nevis kvantitātei, bet gan spējai sagatavot augsti motivētus, kvalitatīvus un aizrautīgus STEM skolotājus-līderus. Nākamā atlase tiek plānota nākamā gada sākumā, mērķtiecīgi virzoties uz mūsu izvirzīto trīsgades mērķi – piesaistīt, atlasīt un sagatavot vairāk nekā 150 jaunus STEM skolotājus.”
Izglītības ministre spriež, ka šī projekta pirmā gada rezultāti, īpaši Latgales reģionam, tiešām nav iepriecinoši. “Es zinu,” viņa saka par rezultātiem. “Tie ir ļoti slikti, jo tas pirmā gada uzstādījums bija Kurzemes un Latgales reģioni. Un tas pirmais secinājums ir, ka šobrīd, uzrunājot konkrētos cilvēkus abos reģionos, ir ļoti grūti. Un tas man liek domāt par vēl kādu risinājumu, kādā veidā nodrošināt Latgalei vairāk skolotāju. Un te, iespējams, būs jādomā arī par kādiem atalgojuma koeficientiem, kas ir šobrīd vienkārši domāšanā, kā tad mēs varam piesaistīt cilvēkus, ja mums pietrūkst šo cilvēku.”
RTU, kas šobrīd ierīko mācību laboratorijas, lai arī šīs programmas dalībniekus apmācītu praktiskiem eksperimentiem, gan uz jauno pasākumu liek cerības, jo ir ieinteresēta piedalīties jauno pedagogu sagatavošanā. RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane skaidro, ka RTU izjūt skolu izglītības rezultātu. “Un mēs kā universitāte darām visu, ko varam, kas ir mūsu spēkos, lai mēs varētu sagatavot jauniešus tieši STEM jomās jau skolās, jo mēs esam ieinteresēti savā studējošo lokā redzēt tos, kuri nākotnē var būt inženieri un kuriem ir šīs matemātikas fizikas un citu STEM jomu zināšanas.”
Papildu pasākumi gan jebkurā gadījumā ir tikai ielāps, un pamats ir jauno skolotāju izglītošana augstskolās. Tur šogad dubultots budžeta vietu skaits. Latvijas Universitātē secina, ka tas devis rezultātu. “Ar šī gada uzņemtajiem mēs visticamāk visas samilzušās problēmas neatrisināsim, bet kā piemēru varu teikt, ka angļu valodā mēs esam uzņēmuši 53 no iepriekšējā gada 23, matemātikā 33, kur iepriekšējā gadā bija padsmit. Tāpat ir palielinājies skaits arī citās jomās, gan ne tik lielā mērā, bet dizainā un tehnoloģijās ir 26 skolotāji, kas arī tā iepriekš nebija,” stāsta Daniela. Viņa gan piebilst: “Ir jomas, kurās tā problēma nav atrisinājusies. Piemēram, vācu valoda. Vācu valodas skolotājs pieteicās viens. Nu, līdz ar to tas jau gan nav nekas palīdzošs.”
Kopumā programmā "Skolotājs" Latvijas universitātē šogad uzņemts 181 studējošais, Daugavpils universitātē – 149, Liepājā RTU Liepājas Akadēmijā - 46. Latvijas Universitātē visvairāk apakšprogrammā – angļu valoda un matemātika, Liepājā arī biežāk izvēlēta angļu valoda un arī latviešu valoda un literatūra, Daugavpilī – veselība un fiziskā aktivitāte un apakšprogrammas, kurās iekļaus dizains un tehnoloģijas.
Cik lielā mērā tas ir vajadzībām atbilstoši, gan nav skaidrs, jo gluži vienkārši nav konkrētu aplēšu, ko un cik vajag. Uz to šogad norādīja arī Valsts kontrole. Izglītības ministre saka, ka par to domā, bet pārmaiņas nav ātras. “Manā skatījumā viena svarīga lieta, ka mums būtu jānonāk līdz vienotai pedagogu programmai, ka nav sadalījums Mācībspēks, Iespējamā misija, RTU, Latvijas universitāte un dažādas vietas. (..) Šobrīd, kad ir šis nu ļoti fragmentētais apgabals, tad cilvēks, ja grib kļūt par pedagogu, viņš, man liekas, var arī apjukt tajā situācijā – kur tad tagad man iet? Uz to vai uz to vietu, un tas tad arī būtu sistēmiski jānovērš.
Vilcināties ar lēmumu par risinājumiem gan nav laika. Intervijās vairākkārt izskanēja, ka skolotāju trūkumu daļēji risinātu gadiem ievilktā skolu tīkla sakārtošana. Tomēr ir virkne problēmu, kuru ar racionālāku resursu izmantošanu vien neatrisinās. Piemēram, pēc diviem gadiem otrā svešvaloda skolās vairs nebūs krievu valoda, bet citu valodu skolotāju nepietiek jau tagad un risinājums vajadzīgs ātri. Arī skolas vidē vajadzīgi būtiski uzlabojumi, jo daļa skolotāju darbu pamet pēc pieciem nostrādātiem gadiem.
Tikmēr skolas meklē iespējas, kā tomēr strādāt skolotāju trūkuma apstākļos. Rīgas Imantas vidusskolā četru gadu laikā seši skolotāji profesijā ienākuši caur “Mācītspēka” programmu. Viena no skolotājām Evija Sproģe, kura pēc karjeras privātajā sfērā tagad māca matemātiku, ne tikai pabeigusi apmācību programmu, bet arī kļuvusi par šīs programmas matemātikas skolotāju kuratori Rīgā.
“”Mācītspēka” piedāvājums, manuprāt, ir unikāla programma, un viena no retajām, kas dod iespēju gan mācīties, apgūsti profesiju un tai pašā brīdi izmantot to dzīvē. Tas nozīmē, ka to, ko esi iemācījies, tu realizē praksē,” viņa skaidro. Programma attaisnojusi arī direktores uz to liktās cerības. Taču visas problēmas tas nav atrisinājis. “Vakanču problēma ir joprojām. Mums šobrīd ir nepieciešams sākumskolas skolotājs, un, kā mēs zinām, šie skolotāji māca bērniem vairākus mācību priekšmetus, līdz ar to ir diezgan jāiespringst, lai izdomātu, kā mēs varam bez šiem skolotājiem iztikt, un pēdējā brīdī mums uzradās sociālo zinību vakance, jo esošais skolotājs pieņēma lēmumu… viņam dzīvē mainījās plāni,” stāsta Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga.
Valmieras tehnikumā vēl pirmsskolas nedēļā aktuālas bija sešas vakances – datorikā, programmēšanā, fizikā, dabaszinātnes, kā arī latviešu valodā un matemātikā. Skolai palīdz tas, ka profesionālajās skolās mācības plāno moduļos – tikai dažas nedēļas uz priekšu. “Līdz ar to mācību gadu veiksmīgi iestartējam ar esošo sastāvu, bet trūkstošos pedagogus mēs turpinām meklēt. Un var gadīties, ka vienu vai otru mācību priekšmetu mēs sākam nevis septembrī, bet oktobrī,” skaidro Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša.