Noskaties ⟩ Par pretlikumīgā finansējuma pieņemšanu “Vienotībai” nekas nedraud (2)

Partijai “Vienotība” kopš pagājušā gada nav gājis viegli. Pērn rudenī to satricināja bijušā ministru prezidenta un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls. Kariņš pavasarī nolika ministra portfeli, bet nu atteicies arī no Saeimas deputāta mandāta. KNAB izmeklēšana par lidojumiem joprojām turpinās.

Martā partijas “Vienotība” vecbiedrs Normunds Orleāns atklāja, ka viņš un vēl 10 partijas biroja darbinieki vismaz 5 gadus saņēmuši algu, par ko nav maksāti nodokļi. Orleāns par noziegumu ziņoja KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam. Vienotības vadība visu noliedza.

Arvils Ašeradens (10.03.2024), Finanšu ministrs, “Vienotība” valdes priekšsēdētājs: "Ziniet kā, pasaule ir tāda, kur es varu atbildēt pats par sevi. Ne valdes priekšsēdētājs, ne valde darba samaksu neizmaksā, tas ir jautājums, kas jāuzdod ģenerālsekretāram, kas kārto darba samaksas jautājumus. Katrā ziņā, mēs pūlējāmies noskaidrot patiesību, mums neizdevās gūt pārliecību, ka tādi fakti būtu apstiprinājušies".

Orleāna atklāsmes bija pamudinājums citiem. Nedaudz vēlāk Renārs Kadžulis, kura vadītais uzņēmums “SOAAR” gadiem nodrošināja balsu skaitīšanu vēlēšanās Latvijā, pavēstīja, ka astoņus gadus balsu skaitīšanu nodrošinājis arī Vienotības kongresos un sapulcēs. Partija par to neesot maksājusi, un Kadžulis uzskatīja, ka pakalpojums no viņa izspiests.

Noliegt “SOAAR” pakalpojumu saņemšanu Vienotība nevarēja, taču neatradās neviens, kas zinātu kādi bija sadarbības nosacījumi. Neatradās arī neviens līgums vai rēķins. Uzņēmējs apgalvoja, ka par to zinājis bijušais partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Artis Kampars (21.04.2024), Bijušais “Vienotība” ģenerālsekretārs

NP: Tad jūs varētu būt parakstījis līgumu, kuru nezināt, ka esat parakstījis?

AK: Ja jums prasītu atcerēties desmitgadīgus līgumus, ko jūs esat parakstījis… pie tam viņu ir pietiekami daudz. Tiešām šobrīd neatceros.

Likumā izpratnē “SOAAR” pakalpojuma pieņemšana pielīdzināma nelikumīga finansējuma saņemšanai. Par abām lietām KNAB sāka pārbaudes un secināja, ka – aplokšņu nav bijis un, lai gan nelikumīgais finansējums ir pieņemts, partiju sodīt nevar, jo iestājies noilgums.

KNAB atteikuma lietās par iespējamām pretlikumībām partijas Vienotība finansēšanā ir gandrīz 1000 lappuses. Lai gan prokuratūra pārbaudi sauc par pilnīgu un visaptverošu, starp dokumentiem nav atrodamas atbildes uz virkni būtisku jautājumu. Tikmēr pats KNAB aizbildinās ar trūkumiem likumdošanā.

Orleāns KNAB informāciju par nelikumībām partijā sniedzis 12 reizes. Iesniegumos aprakstīti gan aplokšņu algas maksāšanas gadījumi, gan nelikumības ar printeriem un kūpinātu vistu tirdzniecību. Iesniegumiem Orleāns pievienojis whatsapp sarakstes, attēlus, e–pastus un citus materiālus, kas, viņaprāt, pierāda pārkāpumus.

Birojs aptaujājis 17 partijas darbiniekus un amatpersonas. Vienotības priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvilu Ašeradens un bijušais apvienības “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājs Kariņš paskaidrojumos teikuši, ka neko par skaidras naudas apriti birojā nezina. Ašeradens sacījis: “Ceru, ka nav skaidras naudas aprites.” Paskaidrojumus snieguši arī partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire. Lietas materiālos redzams, ka KNAB politiķiem nav uzdevis jautājumus, vai birojā maksātas aplokšņu algas.

Ineta Cīrule, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos

NP: Paskaidrojumos konkrēti nevienam īsti neredzēju, ka būtu uzdots jautājums, vai ir saņemta alga aploksnē.

IC: Neviens neapstiprināja, ka šāda alga aploksnē būtu saņemta. Izņemot šo te vienu gadījumu, kur norādīja, ka tas ir samaksāts par pakalpojumu cilvēkam.

Cīrule atsaucas uz vienu no sniegtajiem paskaidrojumiem, ka reiz maksāti 100 eiro par logu mazgāšanu birojā, jo tas neietilpa tiešajos darba pienākumos. Tā kā par nelikumīgu samaksu runājis vienīgi Orleāns un minētais biroja darbinieks, izmeklētājs tos neuzskata par pietiekamiem pierādījumiem.

Ineta Cīrule, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos 

NP: Vai KNAB kompetencē ir izmeklēt iespējamas aplokšņu algas?

IC: Nē, šī kompetence ir Valsts ieņēmumu dienestam, un, man liekas, mūsu kolēģi Valsts ieņēmumu dienestā ir ļoti kompetenti un ar bagātu pieredzi šādu lietu izmeklēšanā. Kāpēc birojs izmeklēja tā saucamās aplokšņu algas. Mēs bijām nosūtījuši VID, kā jūs redzējāt, mums VID nosūtīja atpakaļ šo informāciju. Šeit ir šī specifika - politiskās partijas. Līdz ar to laikam VID kolēģi uzskatīja, ka mēs esam vairāk kompetenti politiskās partijas šo te finanšu plūsmu, nekā viņi.

KNAB saviem secinājumiem izmantojis VID komentārus - piemēram, ka Vienotības gadījumā nav atrasti pieraksti par dubulto grāmatvedību, tāpēc iztrūkst tipisko aplokšņu algu izmaksas pazīmju. Tomēr VID pieņem, ka ar nodokļiem neapliktā summa sasniedz 39 100 euro, un tas būtu jāizmeklē jau ārpus administratīvā procesa. Šo VID secinājumu KNAB atstājis bez uzmanības.

Ineta Cīrule, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos

NP: Vai tāpēc, ka starp dokumentiem nevar atrast pierakstus par neuzskaitīto grāmatvedību, tas nozīmē, ka tās tur nav?

IC: Mēs ļoti labi saprotam, ka neuzskaitīto grāmatvedību gluži neviens neglabā skapītī, tā visdrīzāk ir slēpta. Šeit ir jautājums atkal pie kā es atgriezīšos, ka informācija tiesībsargājošajā iestādē ir nonākusi ļoti novēloti. Un arī iesniedzējs pats, iesniedzot šo iesniegumu, saka, ka šobrīd organizācijā viss ir sakārtots. Tātad kur tiesībsargājošajai iestādei šo te meklēt pēc 10 gadiem?

NP: Vai tika vērtēts arī ārpus tā – kā darbinieki dzīvo, kas viņiem pieder un skatīts kopskatā ar to, vai viņi to var atļauties?

IC: Jāsaka, ka laikam šajā kontekstā šāda informācija netika pārbaudīta, bet jāņem vērā: ja šis partijas biedrs ir ziedojis, ziedotāju ienākumi tiek regulāri pārbaudīti.

NP: Tad sanāk, ka cilvēks, sniedzot paskaidrojumu, pasaka, ka viņš nav saņēmis aplokšņu algu un birojs tam tic uz vārda?

IC: Tā gluži nav. Jebkurā gadījumā mums ir šī te ziedotāju datubāze un, ieskatoties tajā, ir redzams, cik cilvēks un ko viņš var atļauties.

NP: Bet ne visi biroja darbinieki ir ziedojuši partijai?

IC: Pieļauju, ka jā.

NP: Tad tos darbiniekus atsevišķi nepārbaudījāt?

IC: Atsevišķi nē.

Birojs atzīst, ka “SOAAR” pakalpojumi Vienotībai ir uzskatāmi par nelikumīgu finansējumu, taču nav sācis kriminālprocesu, jo nav sasniegts likumā noteiktais lielais apmērs un nav pierādāms vienots nodoms nelikumīgi iedzīvoties. Cik “SOAAR” pakalpojumi maksājuši, KNAB nav noskaidrojis. Kadžuļa aprēķinus birojs uzskata par pretrunīgiem, jo vienīgais sastādītais, bet tā arī neparakstītais līgums bijis par simboliskiem 50 latiem, bet pašizmaksas aprēķinos par to pašu kongresu “SOAAR” sarēķinājis 2500 eiro.

Ineta Cīrule, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos

NP: Kāpēc vienā gadījumā viņa aprēķini ir derīgi, bet citā nav derīgi?

IC: Jums ir jāsaprot, ka mēs pieprasījām informāciju no kriminālprocesa, tika apskatīti arī kriminālprocesā izņemtie personas datu nesēji un arī šī informācija tika salīdzināta ar to, ko viņš iesniedza un ko viņš mutiski pēc tam paskaidroja.

Ārpus Vienotības un Kadžuļa sniegtajām ziņām birojs nav mēģinājis noskaidrot, cik vēlēšanu rīkošana varētu maksāt. Nav jautājuši citām partijām vai Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas bija ilglaicīgs “SOAAR” klients.

Kristīne Saulīte, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja

NP: Bet kaut kā konkrēti par izmaksām, cik ir maksājušas tās sistēmas?

KS: Nē. Par tām izmaksām bija ļoti, ļoti sen, tas nebija saistībā ar šo jautājumu.

"Nekā Personīga" noskaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā partiju vidū populārs kļuvis portāls lemejs.lv, jo tas piedāvā arī attālinātas balsošanas iespēju. To administrē nodibinājums “Sabiedrības līdzdalības fonds”, kas uztur arī portālu manabalss.lv. Šo platformu arī sāka izmantot “Vienotība” pēc tam, kad pārtrūka sadarbība ar “SOAAR”.

Imants Breidaks, Manabalss.lv vadītājs

Politiskajām partijām, tā kā tie kongresi ir diezgan līdzīgi, tā amplitūda ir šaurāka no diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro.

Cik Vienotība tagad maksā par vēlēšanām kongresos, Breidaks atteicās nosaukt, taču norādīja, ka neviena partija nav maksājusi mazāk par 2000 eiro. Kadžuļa aprēķinos dārgākais ir partijas kongress 2011.gada novembrī - tas maksājis 2695 eiro bez PVN. Citus gadus summa svārstās. Zemākā ir 428 eiro.

Ineta Cīrule, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos

NP: Tad es precizēšu, tā kā nav bijis rēķinu, tad nav bijis veida, kā pierādīt apjomu?

IC: Ne tikai rēķinu. Nav rēķinu, nav citas informācijas. Ja jūs rūpīgi izpētījāt, tad tur pat šie uzņēmuma darbinieki nebija reģistrēti šajā uzņēmumā. Ir pat problemātiski noskaidrot, kas piedalījās un sniedza šos pakalpojumus.

NP: Varbūt tie bija ārpakalpojuma piesaistīti darbinieki, to mēģināja noskaidrot?

IC: Tad būtu jābūt kādam līgumam.

NP: Bet vai viņam kāds prasīja? Ja ārpakalpojumu piesaista pakalpojuma sniedzējs, viņam pajautāja līgumu par šiem darbiniekiem?

IC: Protams, mēs jautājām, kas ir sniedzis, kas ko ir darījis, atbildi mēs neesam saņēmuši.

Ar KNAB pārbaudes rezultātiem nebija mierā ne Orleāns, ne Kadžulis. Abi vērsās prokuratūrā, lai tur vērtē biroja darba kvalitāti. Prokuratūra atstāja spēkā KNAB lēmumu nesākt kriminālprocesu.

Māris Leja, Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors

NP: Bet secinājums ir, ka viņi ir pieņēmuši nelikumīgo finansējumu un es saprotu no KNAB, ka sekas nekādas nav?

ML: Atbilstoši atbildei, ko sniedzis rajona prokurors, izriet: jā, tiešām ir konstatēts, ka nelikumīgs finansējums ir pieņemts pakalpojuma formā. Sekas tajā gadā vismaz attiecībā uz to iesniedzēju, par ko mēs runājām, par šo pakalpojumu, kuru jūs acīmredzot domājat, ka seku nav, problēma ir tajā, ka šī administratīvā atbildība tai ir iestājies noilgums.

Birojā uzskata, ka darījuši visu iespējamo, lai noskaidrotu patiesību. Tur atbildību noveļ uz trūkumiem likumos. Pierādīt vienotu nodomu pakalpojumu pieņemšanā vēlēšanām 8 gadu garumā esot ļoti grūti, un likumā noteiktais lielais apjoms - 50 minimālās mēnešalgas - ir stipri par augstu, un slieksim vajadzētu būt 10.

Ineta Cīrule, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos

Jāsaka, ka mēs bargi vēršamies pret nelikumīga finansējuma pieņemšanu.

NP: Bet Vienotībai seku nekādu nav?

IC: Šajā gadījumā, jā, jo šī informācija ir nonākusi novēloti, bet, ja tas tiktu atklāts ātrāk, tad vai nu tas būtu kriminālprocess vai viena vai otra politiskā organizācija varētu palikt bez valsts finansējuma, kas ir ļoti sāpīgi politiskajām organizācijām.

Orleāns pret partiju vērsies arī tiesā. Augusta sākumā notika pirmā sēde. Redzot sēdē žurnālistus, partija procesu prasīja noteikt kā slēgtu. Pamatojums - ir jāsaragā komercnoslēpums un savstarpējā korespondence. Tiesa lēmumu apmierināja.