Satraukums un priekpilnas gaidas: kā palīdzēt bērniem iesākt mācību gadu

Skaidro "Veselības centrs 4" filiāles "Bērnu veselības centrs" mākslas terapeite Ingrīda Zvēra

Pirmā skolas diena

Pirmā skolas diena ir jauns sākums pirmklasnieka dzīvē, tā iezīmē pirmos soļus bērna patstāvīgajā dzīvē, un ir liels notikums gan bērnam, gan arī vecākiem. Līdz ar to šī diena bieži saistās ar lielu emociju miksli: bailes un satraukums mijas ar priekpilnām gaidām, un vecāki cenšas darīt visu, lai šo dienu padarītu neaizmirstamu un īpašu.

Lielisks veids, kā sākt domāt par skolu, ir bērnu grāmatas, kas stāsta par skolas gaitu sākšanu. Tās vecāki var lasīt kopā ar bērniem un pārrunāt aprakstītās situācijas. Vecāki var dalīties arī savās atmiņās par skolas gaitām, pastāstīt gan par bailēm, kas piedzīvotas, gan patīkamiem pārsteigumiem, kas bijuši pirmajās skolas dienās. Iedrošiniet bērnu, bet nenoliedziet emociju dažādību, sakot: nav no kā baidīties, viss būs labi un tml. Uzklausiet bērnu un esiet līdzās, lai bērns justos droši, stāstot gan par labo, gan slikto, ko nākas piedzīvot. Šī izjūta, ka bērns tiek uzklausīts un atbalstīts, ir svarīgākais faktors, lai viņš turpinātu stāstīt par visām savām pieredzēm arī turpmākajos skolas gados.

Atgriešanās skolā pēc brīvlaika

Bērni, kuri tiks rosināti un paši varēs aktīvi piedalīties sagatavošanās darbos pirms jaunā mācību gada sākuma - izvēlēties skolas somu, rakstāmpiederumus, apģērbu un visu citu vajadzīgo, visticamāk, izjutīs lielāku prieku un pozitīvu satraukumu par atgriešanos skolas solā, nekā tie, kuriem visu sagādās pieaugušie. Ļaujiet bērniem iesaistīties!

Lielākā daļa bērnu skolā atgriežas ar prieku, taču pēdējos gados strauji audzis to audzēkņu skaits, kam ir paaugstināta trauksme un citas mentālās veselības problēmas. Tad bērniem būs nepieciešams papildu atbalsts, kuru nevajag kautrēties meklēt.

Skolas laikam tuvojoties, aktīvi komunicējiet ar bērnu, veidojot vidi, kurā bērns var ar jums runāt gan par labām, gan sliktām domām, izjūtām un pieredzi. Aktīvi klausieties, veltot bērnam visu savu uzmanību, kā arī izvairieties no tiešiem jautājumiem, kas seko cits citam, tā vietā izvēloties teikuma sākumfrāzes: esmu pamanījusi/-is, ka tu...". Tas bērnam ļaus vieglāk atvērties sarunai.

Atgriešanās skolas vidē diemžēl bērnu var ievest sarežģītās sociālās situācijās, un bulings ir viena no tām. Noteikti ir vērts izrunāt, kas ir bulings un kādas ir iespējamās lomas, kurās šādās situācijās var nokļūt katrs. Pārrunājiet, kur bērns var meklēt palīdzību, ja pats kļūst par bulinga upuri vai redz, ka tiek darīts pāri kādam citam.

Skolas ikdienas rutīnas atjaunošana

Rutīna bērniem ir ļoti svarīga, un ir vērts apsvērt, kā skolas ikdienas ritmā pamazām atgriezties jau nedēļu vai divas pirms mācību gada sākuma. Piemēram, vakarā sākt iet gulēt agrāk, lai palēnām atgrieztos mācību laika režīmā. Grāmatu lasīšana, vanna vai citas relaksējošas aktivitātes pirms došanās pie miera lieliski palīdzēs laisties miegā agrāk, nekā ierasts vasaras brīvlaikā. Tāpat arī var pamazām ieviest mazus darbiņus, kas jāveic pēcpusdienās, lai atkal pierastu pie mājas darbu sloga. Ieteicams arī pārrunāt skolas un plānoto ārpusmācību aktivitāšu režīmu, īpaši mazākiem bērniem, lai bērns zinātu, kas gaidāms līdz ar skolas atsākšanos. Vasaras laikā dažkārt palielinās arī laiks, ko ļaujam bērniem pavadīt pie ekrāniem. To būtu vēlams sākt pamazām samazināt jau pāris nedēļas pirms atgriešanās skolā, to aizstājot ar grāmatu lasīšanu, radošām aktivitātēm vai izglītojošām spēlēm, ko ģimene var veikt kopā, izbaudot pēdējās vasaras dienas.

"Veselības centrs 4" filiāles "Bērnu veselības centrs" Montesori terapijas speciāliste, audiologopēde, pirmsskolas, sākumskolas skolotāja, veselības zinātņu un pedagoģijas maģistre Kristīne Riemere atgādina - mūsu uzdevums ir palīdzēt mazajiem pēc iespējas vieglāk iejusties jaunajos apstākļos.

Lai skola nesagādā lieku stresu

Katrs jauns dzīves pavērsiens vai nebijuši apstākļi satraukumu izraisa arī pieaugušajiem, bet padomājiet, kā ir bērniem, kuriem šo jauno situāciju ir daudz. Došanās uz pirmsskolu un skolu ir ļoti nozīmīgas pārmaiņas - bērnam jāiemācās reaģēt un pielāgoties jaunām situācijām, kā arī aktīvi jāsāk iesaistīties komunikatīvajās situācijās. Gan negatīvi, gan pozitīvi notikumi var izraisīt stresu, un tas prasa milzīgu enerģijas rezervju patēriņu, kas var pārsniegt robežu, kura būtu nepieciešama ierastos ikdienas notikumos. Pirmsskolas un jaunāko klašu vecuma bērniem stresu var radīt rīta steiga, jaunu prasību ievērošana. Tāpat situācijas, kurās bērnam jāiemācās komunicēt ar vienaudžu grupu, pārslēgties no vienas darbības uz otru, pieņemt dažādus noteikumus.

Bērni uz stresu reaģē dažādi. Daži bērni sāk slimot, bet citi izrāda dusmas un pieprasa uzmanību. Stress var izpausties arī, piemēram, nagu graušanā, īkšķa vai pirkstu sūkāšanā, matu virpināšanā.

Pastāvīgs stress var izraisīt daudzas problēmas, tāpēc ir svarīgi laikus atpazīt tā pazīmes un risināt šo problēmu. Bērni bieži nevar mums pateikt, kā viņi jūtas, vai arī viņiem ir nepietiekams vārdu krājums, lai aprakstītu stresa situāciju, tāpēc viņi to mēdz parādīt ar savu uzvedību.

Ieteikumi vecākiem - kā mazināt stresu bērnam

• Viens no veidiem, kā palīdzēt bērnam, ir mācīt viņam atpazīt savas sajūtas. Bērni mācās no mums gan pozitīvo, gan negatīvo. Vienmēr jāpatur prātā, ka bērni imitē pieaugušos. Viņi mācās no saviem vecākiem tikt galā ar stresu un mēģina līdzīgā veidā reaģēt. Dažos gadījumos ir lietderīgi paskaidrot, jo īpaši vecākiem bērniem, kā rīkoties attiecīgajā situācijā.

• Lai mazinātu stresu, ir svarīgi veidot bērna vecumposmam atbilstošu vidi, kurā viņš jūtas saprasts, pieņemts un drošs. Ieteicams radīt apstākļus, lai bērnam pēc dažādām aktivitātēm būtu iespēja mierīgi atpūsties. Vienkāršākie veidi, kā var relaksēties kopā ar bērnu, ir klausīties nomierinošu mūziku, dziedāt kopā ar bērnu, zīmēt, iet pastaigās. Neaizmirstiet izveidot vakara gulētiešanas rituālu, tāpat atvēliet laiku grāmatu lasīšanai. Ikdienā vēlams dienas ritu sakārtot paredzamu un veidot rituālus, īpaši mazākiem bērniņiem.

• Veiktajos pētījumos par stresa ietekmi uz bērniem, pētnieki bieži vien atsevišķi apskata tā ietekmi uz katru no dzimumiem. Interesanti, ka zēni uzrāda augstāku stresa līmeni un spilgti demonstrē to ar savu uzvedību. Ja vecāki redz, ka, uzsākot pirmsskolas vai skolas gaitas, stress bērnam ieilgst un mainās uzvedība, bērns kļūst agresīvs, vai gluži pretēji- apātisks, meklējiet speciālistu palīdzību. Bieži vien vecāki paši nespēj ieraudzīt problēmas iemeslu un to atbilstoši novērst, bet, uzklausot speciālista ieteikumus, īsā laikā situāciju var viegli risināt un vērst par labu.

Dažas no galvenajām pieejām, kuras ieteicams ņemt vērā, rūpējoties par bērnu psihoemocionālo veselību:

1. Pozitīva vide. Ietver emocionālu atbalstu, cieņu un sapratni no vecāku, skolotāju, citu pieaugušo un vienaudžu puses.

2. Atklāta komunikācija. Svarīgi ir regulāri runāt ar bērniem par viņu sajūtām un pieredzi. Atklāta un godīga komunikācija palīdz bērniem izteikt savas emocijas un atrast risinājumus problēmām.

3. Emocionālās prasmes. Mācot bērniem atpazīt, saprast un pārvaldīt savas emocijas, viņi var attīstīt emocionālo inteliģenci. Tas ietver prasmes, piemēram, empātiju, pašregulāciju un konfliktu risināšanu.

4. Regulāra fiziskā aktivitāte. Fiziskās aktivitātes palīdz samazināt stresu un uzlabo garastāvokli. Bērni, kuri regulāri nodarbojas ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm, bieži vien ir emocionāli stabilāki.

5. Veselīgs dzīvesveids. Sabalansēts uzturs, pietiekams miegs un regulāras ēdienreizes palīdz uzturēt labu garastāvokli un enerģijas līmeni, spēlējot lielu lomu bērnu emocionālajā labklājībā.

6. Sociālās prasmes. Attīstot sociālās prasmes, bērni var labāk sadarboties ar citiem un veidot veselīgas attiecības. Tas ietver draudzības veidošanu, komandas darbu un konfliktu risināšanu.

7. Profesionāla palīdzība. Ja bērnam ir nepieciešama papildu palīdzība, ir svarīgi meklēt profesionālu atbalstu no psihologiem, psihoterapeitiem vai citiem speciālistiem. Agrīna reaģēšana var būt ļoti efektīva.

8. Vecāku zināšanas. Vecākiem jābūt zinošiem par bērnu emocionālajām vajadzībām un jāzina, kā atpazīt stresa pazīmes. Ļoti noderīgas var būt atbalsta grupas vecākiem.

9. Izglītība un informēšana. Skolu programmās un sabiedrībā ir svarīgi iekļaut izglītību par garīgo veselību un emocionālo labklājību. Tas palīdz veidot izpratni un samazina stigmu saistībā ar garīgās veselības jautājumiem.

10. Laiks kopā. Kopīgas aktivitātes un sarunas var būt ļoti vērtīgas bērna emocionālajai attīstībai.

Rūpējoties par bērnu psihoemocionālo veselību, mēs varam palīdzēt viņiem augt par veseliem un laimīgiem pieaugušajiem, kuri spēj veiksmīgi pārvarēt dzīves izaicinājumus.