Lai cik ļoti Nenija centās savā dzīvē atrast īsto mīlestību un patiesu romantiku, viņai liktenis nemitīgi piespēlēja pēdējos plenčus un dzērājus. Drīz visādi citādi labsirdīgās un mīļās vecmāmiņas vadzis lūza un viņa sāka slepkavot – ne tikai vīrus, bet arī savu māti, māsu, mazbērnus un vēl vienu otru.
Nenija Dosa šķita jauka un gādīga kundzīte, kuras seju smaids neatstāja teju nekad. Viņa apprecējās, pasaulē laida četrus bērnus un drīz jau rūpējās arī par mazbērniem. Klasisks ģimenes stāsts, kādu pasaulē, par laimi, netrūkst. Tomēr neviens nenojauta, ka šajā gadījumā aiz laimīgās fasādes slēpās pats sātans. 1954. gadā Nenija atzinās, ka ar dažādiem paņēmieniem nogalinājusi četrus no saviem pieciem vīriem un vairākus asinsradiniekus.