/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2024/09/04/16335501t1h7b1d.jpg)
Koalīcijā panākta politiska vienošanās par virspeļņas nodokli bankām, tviterī paziņojis valdību pārstāvošās partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Šuvajevs: Koalīcijā panākta politiska vienošanās par banku virspeļņas nodokli
Viņš norāda, ka regulējums paredz iekasēt aptuveni 220 miljonus eiro trīs gadu laikā. Ieņēmumi tiks novirzīti Latvijas drošības stiprināšanai.
Koalīcijā esam panākuši politisku vienošanos par @Progresivie rosināto virspeļņas nodokli bankām.
— Andris Šuvajevs (@suvajevs) September 4, 2024
Regulējums paredz iekasēt aptuveni 220 miljonus trīs gadu laikā.
Ieņēmumi tiks novirzīti Latvijas drošības stiprināšanai.
Kā ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādījis, ka virspeļņas jeb ārkārtējas peļņas nodoklis komercbankām varētu kalpot kā viens no kompensējošajiem mehānismiem, samazinot darbaspēka nodokļus.
Valainis gan apgalvojis, ka mērķis šajā gadījumā drīzāk ir panākt banku lielāku iesaistīšanos tautsaimniecības kreditēšanā, nevis Valsts kases ieņēmumu palielināšanu.
Tāpat Valainis pieļāvis, ka Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli.
Ministrs uzsvēris, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā.
Valainis arī norādījis, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Ekonomikas ministrs sacījis, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.