“Bērnam vajadzētu piedzīvot, ka vismaz dažas reizes dienā ir vēl kāds bez mammas, kas vēlas veltīt un veltī viņam laiku. Ideāli, ja tas ir tētis,” skaidro psihologs, norādot, ka runa nav par stundām, kas pavadītas kopā, kā arī nav noteikta formāta, kādā šo laiku kopā pavadīt, – tas atkarīgs no bērna vecuma, tēta iespējām un interesēm. “Tētis var apsēsties blakus, parunāties, uzklausīt bērnu. Paņemt klēpī, pakutināt, izaicināt uzmest kūleni, šūpot šūpolēs, kopīgi paskatīties kādu grāmatu,” speciālists uzskaita dažādos variantus kopīgai laika pavadīšanai, rosinot atrast sev piemērotāko veidu.
Līdzpārdzīvot notikumus kopā
“Nereti tēvi izvairās, ja bērns raud. Taču bērns ir jāņem rokās ne tikai tad, kad viņš ir priecīgs, bet arī, kad ir niķīgs, raudulīgs, nobijies,” norāda psihologs. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam mācīties regulēt savas emocijas, un šajā procesā ir jāiesaistās kā mammām, tā arī tētiem. “Precoties vīri sola sievām būt kopā priekos un bēdās, un arī savam bērnam ir jāsola tas pats, un solījums jāpilda,” – tā Edmunds Vanags. Speciālists tētus aicina nebaidīties arī pašiem rādīt bērnam savas emocijas, biežāk stāstīt par tām, piemēram, ka šodien tētis ir noguris, tāpēc pavadīsim laiku, darot ko mierīgu.
Ne tikai finanšu uzkrājuma, bet vārdu krājuma veidošana
“Kad runā par bērna nākotni, izglītību un karjeru, tēti bieži vien nospriež: ir jāizveido uzkrājuma konts, jāveido finanšu rezerves, lai nākotnē varētu finansēt bērna izglītību. Tas ir labi, tomēr jāsāk ar pavisam ko citu,” uzsver Edmunds Vanags. “Tās ir sarunas ar bērnu jau zīdaiņa vecumā, šūpuļdziesmu dziedāšana, ucināmo pantu skaitīšana, priekšā lasīšana. Svarīgi zināt: mazulim var lasīt priekšā skaļi jebko, kas interesē pašu tēti, – kaut vai sporta ziņas, laika ziņas, grāmatas par zinātni, romānus utt. Tas tāpēc, ka ir svarīgi, lai mājās skanētu valoda, un rakstītā tekstā parasti ir bagātāks vārdu krājums, nekā mēs lietojam ikdienā, sarunvalodā.”