/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
ASV Pensilvānijas štatā lielākajai daļai iedzīvotāju ir zināma leģenda par Zaļo cilvēku jeb bezsejaino Čārliju. Tas it kā esot bijis kāds biedējošs rēgs, cilvēkam līdzīgs tēls bez sejas, kas naktīs klīst pa vietējiem ceļiem. Tomēr leģendas pamatā ir stāsts, kas ir vairāk traģisks un cilvēcisks nekā spokains vai šausminošs.
Ja tu kādreiz dosies cauri Pensilvānijas rietumu miegainajām pilsētiņām, pastāv liela iespēja, ka izdzirdēsi vietējos runājam par kādu spokainu tēlu, kas naktīs klīst pa tumšajām ielām. Tas ir vīrs bez acīm, ausīm vai jebkura cita sejai raksturīga orgāna un formām. Šī vīra ādai turklāt ir zaļgans tonis. Vietējie šo tēlu dēvē par Zaļo cilvēku, un tas parasti naktīs klīstot pa vientuļiem ceļiem, biedējot katru, ko sastopot ceļā, tāpēc pēc tumsas iestāšanās ārā labāk neiet.
Mums, kas vairums nav Pensilvānijas štat pilsētiņu vietējie, šis stāsts varētu šķist muļķīgs. Pārāk pasakains, lai būtu patiesība. Un patiesi nekā mistiska tur nav. Zaļā vīra leģendas pamatā ir pavisam īsta persona, vīrietis Reimonds Robinsons, kura dzīve, tiesa, bija tikpat īpaša, cik leģenda, par kuru viņš negribot bija kļuvis.