Ķīnas atteikumi veikt maksājumus iedzen Krievijas izejvielu tirgotājus naudas trūkumā (3)

Vārdā neminētais baņķieris sacīja, ka maksājumu problēmas bija iemesls valūtas tirgus straujajam kritumam trešdien, kad juaņas kurss pieauga par 4,7%, atsevišķos brīžos kāpumam pārsniedzot pat vairāk nekā 7%, kas bija augstākais rādītājs pēdējo divu gadu laikā.

Eksportētāji “paņēma no Krievijas bankām kredītus juaņās, rēķinoties ar gaidāmajiem ieņēmumiem, pārdeva šīs juaņas biržā, izpildot rīkojumu par šādas pārdošanas obligātumu, bet reālie ieņēmumi palika iestrēguši sarežģītajās maksājumu ķēdēs, un bankām norēķiniem naudas nav”, situāciju raksturoja Reuters avots.

Lai kompensētu zaudējumus, pēc baņķiera teiktā, bankas centās piesaistīt juaņas naudas tirgū, kā rezultātā valūtas kurss “aizlidoja kosmosā”. “Vienas nakts” repo darījumu izmaksas juaņās pieauga virs 200% gadā – tieši tik daudz kredītiestādes bija gatavas maksāt, lai aizņemtos Ķīnas valūtu uz vienu dienu.

“Mēs devāmies uz biržu pirkt (juaņas) – arī tur likme ir kosmosā,” saka kāds baņķieris.

Viņš uzsver, ka kopumā Krievijas tirgū joprojām trūkst juaņu. Saskaņā ar Reuters datiem “iesaldēto ieņēmumu” apjoms eksportam uz Ķīnu sasniedzis desmitiem miljardu juaņu, un mēģinājumi vienoties ar Pekinu par banku maksājumu “atsaldēšanu” pagaidām nav bijuši veiksmīgi.

Aptuveni puse Krievijas uzņēmumu, kas norēķinās ar ārvalstu darījuma partneriem, otrajā ceturksnī atzīmēja situācijas pasliktināšanos ar ārvalstu maksājumiem, liecina Krievijas Federācijas Centrālās bankas veiktā aptauja, kurā piedalījās aptuveni 15 000 uzņēmumu. Visbiežāk grūtības nācies piedzīvot ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem un iekārtu un aprīkojuma ražotājiem, norāda regulators.

Papildus importētājiem, kuriem bankas bloķējušas iespēju norēķināties par Ķīnā pasūtītajām precēm, problēmas skārušas arī eksportētājus: no tiem katrs ceturtais saskāries ar maksājumu iesaldēšanu, atmaksu vai maksājumu kavējumiem.

Jūlija beigās Ķīnas bankas bloķēja aptuveni 80% pārskaitījumu juaņās, “Kommersant” pastāstīja avoti, kas pārzina situāciju. Pēc viņu teiktā, Ķīnas puse kopš 2023. gada decembra “arvien vairāk pastiprina prasības”. Toreiz ASV prezidents Džo Baidens parakstīja dekrētu, kas ļauj ASV Valsts kases departamentam piemērot sekundārās sankcijas trešo valstu kredītiestādēm par sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas sankcijas, un par palīdzību militāri rūpnieciskajam kompleksam (MIC).