Igaunijas valdība taupības nolūkos samazinās arī politisko partiju finansējumu

Pēc Mihala domām, samazinājuma rezultātā var sarukt politisko partiju spēja veikt dažādas aktivitātes.

“Ir dažas partijas, parasti labējās partijas, kuras spēj piesaistīt lielāku atbalstu no ziedotājiem. Tām, iespējams, būs nedaudz vieglāk konkurēt ar centriskajām un kreisajām partijām,”

Igaunijas premjeru citē medijs ERR.EE.

Izglītības un pētniecības ministre Kristina Kallasa jau trešdien intervijā “Vikerraadio” sacīja, ka ir jāsamazina politisko partiju finansējums.

“Nevar būt tā, ka mēs samazinām pakalpojumus un subsīdijas iedzīvotājiem, bet nesamazinām atbalstu politiskajām partijām. Mums noteikti ir jāsamazina politisko partiju finansējums par 10%,” teica Kallasa.

Arī Igaunijas parlamenta nacionālkonservatīvās partijas “Isamaa” (Tēvzeme) līderis Helirs Valdors Sīders apgalvo, ka tagad ir īstais brīdis meklēt samazinājumus visur.

“Lai to panāktu, politiskajām partijām tad nāksies reorganizēt savu darbu, mēģināt vairāk kontaktēties ar vēlētājiem caur tiešajiem kontaktiem, ar saviem biedriem un brīvprātīgo aktivitātēm,” sacīja Sīders.

Pēc EKRE priekšsēdētāja Martina Helmes teiktā, šādām izmaiņām nebūs būtiskas ietekmes uz politiskajām partijām. “Pēdējās vēlēšanās mums bija vairākas partijas, kurām vietu skaits Riigikogu samazinājās un kuru atbalsts valstij samazinājās vairākas reizes. Un tās ar to tiek galā,” norādīja Helme. “Tās pieliek lielākas pūles, lai iegūtu biedru naudu, un samazina izmaksas. Šie desmit procenti partijām nav kaut kas tāds, kas tās tieši skar.”

Kopējais partiju finansējums – 5,19 miljoni eiro

Igaunijas nākamā gada valsts budžetā politiskajām partijām atvēlētā naudas summa ir tāda pati kā šogad – aptuveni 5,19 miljoni eiro. Ja šī summa tiks samazināta par 10 procentiem, kopējā summa samazināsies par 519 000 eiro - līdz 4,671 miljonam eiro.

Šis samazinājums visvairāk skars Reformu partiju. Šogad tā ir saņēmusi un nākamgad būtu saņēmusi valsts atbalstu 1,9 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par aptuveni 190 000 eiro.

Salīdzinot ar šo gadu, EKRE valsts atbalsts samazinātos par aptuveni 86 000 eiro, Centra partijai – par aptuveni 81 000 eiro, “Eesti 200” – par aptuveni 71 000 eiro, SDE – par aptuveni 46 000 eiro un “Isamaa” (Tēvzeme) – par aptuveni 40 000 eiro gadā.

Arī Igaunijas politisko partiju finansēšanas uzraudzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Karels Tarands uzskata, ka ir iespējams samazināt atbalstu partijām, jo varētu samazināt ievērojamu daļu no kampaņu izdevumiem. Tomēr viņš piebilda, ka valsts politiskajām partijām piešķirtā naudas summa divdesmit gadu laikā nav pieaugusi.

“Principā, jā, dažiem lielajiem ziedotājiem ir liela ietekme uz šo situāciju. Ja valsts atbalsts samazināsies, tam būs vēl lielāka ietekme,” teica Tarands. “Bet es domāju, ka tā ir korumpēta domāšana, ja mēs kā sabiedrība domājam, ka, tiklīdz mēs nedodam naudu politiskajām partijām, tās kļūst korumpētas savā rīcībā.”

Arī Helirs Valdors Sīders neredz problēmu, ja ziedojumu īpatsvars politisko partiju budžetos palielināsies. “Jo politisko partiju finansējums Igaunijā ir ļoti pārredzams,” uzsvēra Sīders.