/nginx/o/2022/01/19/14317465t1h6434.jpg)
Vēža ārstēšana Latvijā joprojām rada daudz jautājumu un netaisnību. Žurnāliste Inese Supe TVNET raidījumā “Pulss” dalās ar savu stāstu par cīņu ne tikai ar slimību, bet arī ar sistēmu, kas atstāj pacientus ar milzīgām izmaksām un bez skaidriem atbalsta kritērijiem.
Valsts atbalsts kā loterija. Inese Supe par cīņu ar krūts vēzi (1)
Pēc operācijas un nerezultatīvas ķīmijterapijas viņai nozīmēja medikamentus, kas maksā 57 tūkstošus eiro gadā. “Dakteris uzreiz teica, ka būs jāvēršas pie labdariem, jo valsts šīs zāles neapmaksā,” atceras Supe. Par laimi, tās nesen tika iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā.
Tomēr ne visiem pacientiem tā paveicies. Žurnāliste norāda uz netaisnību: kolēģei ar tādu pašu diagnozi zāles joprojām netiek apmaksātas. "Man šķiet negodīgi, ka vieniem kompensē, bet citiem nākas pašiem meklēt līdzekļus. Kas nosaka, kam pienākas un kam ne?" – jautā Supe.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa piekrīt, ka sistēma ir nevienlīdzīga un pacienti nereti tiek izslēgti no kompensācijas procesa bez skaidriem kritērijiem. “Tas ir kā loterija, jo pieeja savā pamatā balstās uz budžeta ierobežojumiem, nevis pacienta vajadzībām,” skaidro viņa.
Vairāk skaties video!
Ar kādām vēl problēmām saskaras onkopacienti, un kas ir jādara, lai uzlabotu situāciju? Atbildi uz šiem un citiem jautājumi skaties TVNET raidījuma "Pulss" pilnajā versijā: