Jau vairākkārt esmu teicis, ka šajā pasaulē nu jau ir diezgan maz lietu, kas spētu mani pārsteigt, bet ik pa laikam tomēr uzrodas pa kādai jaunai. Tad nu šajā reizē tā bija ziņa par to, ka divi partijas “Stabilitātei!” deputāti nav pierādījuši savas valsts valodas zināšanas – viens nenokārtoja pārbaudi, bet otrs uz to pat neieradās.
Protams, būs tādi, kas teiks: “Tad nu gan pārsteigums!” Tomēr, noliekot malā nepatiku pret šo politisko spēku un viņu pārstāvētajām vērtībām, manī tomēr bija kaut kāda naiva cerība, ka nevar taču būt tā, ka Saeimā iekļūst cilvēki, kuri vienkārši nesaprot valsts valodu. Nu nevar taču tā būt! Bet šeit droši vien būs vietā kādas kolēģes savulaik teiktais: “Naivums tavā vecumā vairs nav rota.”
Tātad, jā, – mēs pagaidām nevaram neko droši zināt un apgalvot par “Stabilitātei!” Saeimas deputātu Viktoru Pučku, kurš jau divas reizes uz Valsts valodas centra (VVC) pārbaudēm neieradās. Bet tas, ka deputāts Jefimijs Klementjevs nepārzina valsts valodu tādā līmenī, lai vispār saprastu, kas rakstīts likumprojektos, par kuriem viņš balso, ir neapgāžams fakts.
Un šis fakts liek aizdomāties ne tikai par to, cik vēl Saeimā ir tādu pašu deputātu kā Jefims, bet arī – cik daudz šādu deputātu Latvijas Republikas parlamentā bijis iepriekš? Deputātu, kas vienkārši spaida pogas, nesaprotot, kas rakstīts likumprojektos un ko runā kolēģi no tribīnes. Un šādā veidā pieņem visus valsts iedzīvotājus ietekmējošus lēmumus, saņemot par to algu.