No nākamā gada pieaugs minimālā alga un stāsies spēkā izmaiņas darbaspēka nodokļos (51)

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā patlaban esošo 500 eiro vietā.

Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%.

Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas mēneša ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidroja Ašeradens.

Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens uzsvēra, ka piedāvātais scenārijs līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, tādējādi iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinātos par 0,2-0,3% ik gadu jeb par 330 miljoniem eiro trīs gados. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, kas atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka, piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem minimālo algu, nākamgad tā pieaugs līdz 740 eiro mēnesī. Tā kā neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 510 eiro mēnesī, šim cilvēkam paredzams 38 eiro algas pieaugums.

Skolotājam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 1526 eiro mēnesī, 2025.gadā alga pieaugs par 34 eiro mēnesī. Savukārt strādājošajam, kurš saņem 1600 eiro mēnesī un kura apgādībā ir divas personas, alga nākamgad pieaugs par 63 eiro mēnesī.

Informācijas tehnoloģiju speciālistam, kurš saņem 2000 eiro mēnesī, bez apgādājamajiem, alga pieaugs par 42 eiro mēnesī, bet speciālistam ar 2000 eiro algu un divām apgādībā esošām personām - par 69 eiro mēnesī.

Vadītājam, kurš saņem 3000 eiro mēnesī, alga pieaugs par 22 eiro mēnesī, bet profesionālim ar 3000 eiro algu un diviem apgādājamajiem - par 50 eiro mēnesī.

Nodokļu izmaiņas paredz strādājošo vecāku pabalstu palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.

Paredzēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.

Piedāvājums paredz arī turpmāk piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas jeb subsīdijas netiks apliktas ar IIN.

Savukārt, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, rosināts pārskatīt akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem. Plānots pakāpeniski celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, tāpat celt nodokli degvielai, ko izmanto par kurināmo. Savukārt plānots atcelt akcīzes nodokli degvielai, kuru izmanto koģenerācijai.

Tāpat, lai harmonizētu akcīzes nodokļu likmes ar Baltijas valstīm, rosināts pārskatīt nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem, alkoholiskiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem.

Vēl plānots pārskatīt izložu nodokļa, azartspēļu nodokļa likmes, kā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un dabas resursu nodokļa likmes.

Ar šiem priekšlikumiem plānots vērsties pie valdības ar lūgumu iekļaut to budžeta paketē.

Lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēju reģionā, ir jāturpina mazināt darbaspēka nodokļu slogs darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, norāda FM. Tāpat arī OECD vērtējumā pausts, lai veicinātu ekonomikas attīstību ilgtermiņā, Latvijai būtu jāturpina pārnest nodokļu slogs no darbaspēka nodokļiem uz citiem - patēriņa un kapitāla - nodokļiem, vienlaikus palielinot IIN progresivitāti.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite preses konferencē sacīja, ka sarunas par izmaiņām darbaspēka nodokļos nebija vieglas, tomēr uzņēmēju organizācija atbalsta to tālāku virzīšanu un apstiprināšanu.

Viņš uzsvēra, ka panāktā vienošanās paredz, ka izstrādātais nodokļu izmaiņu scenārijs darbosies, ja netiks mainīta PVN likme. Vienlaikus LDDK turpina uzstāt uz nepieciešamību samazināt izdevumus valsts pārvaldē. Tāpat LDDK nākotnē vēlas panākt darbaspēka algu neitralitāti vai pieaugumu arī lielo algu grupā.

Bite izteica nožēlu, ka partnerus neizdevās pārliecināt pārnest darbaspēka nodokļu slogu uz patēriņa nodokļiem, palielinot PVN likmi par vienu procentpunktu.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka izmaiņas uzlabos Latvijas konkurētspēju un tuvina darbaspēka nodokļus Igaunijas un Lietuvas līmenim. Viņš arī pozitīvi vērtēja to, ka piedāvātās izmaiņas būs finansiāli neitrāls risinājums pašvaldībām.

Saeimas deputāts, partijas "Progresīvie" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs sacīja, ka viņa partijai bija svarīgi panākt nodokļu samazinājumu mazām un vidējām algām. Rezultātā ieguvēji būs vairāk nekā 90% iedzīvotāju, kuriem darbaspēka nodokļu slogs būs mazāks.

Šuvajevs piebilda, ka līdz šim par minimālo algu un neapliekamo minimumu tika lemts budžeta kontekstā, bet tagad šis process būs automatizēts.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) minēja, ka attiecīgās izmaiņas darbaspēka nodokļos padarīs Latviju konkurētspējīgāku Baltijas valstu vidū. Vairāk nekā 90% iedzīvotāju pieaugs neto ienākumi, kas savukārt veicinās iekšzemes patēriņu. Pēc Valaiņa aprēķiniem, šīs izmaiņas ekonomikai katru gadu dos papildu 120 miljonus eiro.

Tāpat Valainis pauda cerību, ka partneri atgriezīsies pie darbaspēka nodokļu konkurētspējas uzlabošanas lielo algu grupā, kas ir svarīgi starptautisko biroju centru, augstas pievienotās vērtība nozaru piesaistīšanai Latvijai.

Pēc Ašeradena teiktā, uz budžetu izmaiņas būs fiskāli neitrālas.