"Ir daudz cilvēku, kuri šobrīd cenšas iespaidot sabiedrības viedokli." Gauss komentē pēdējā laika ažiotāžu ap "airBaltic" (15)

Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Tāpat vēstīts, ka  "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro. 

Šis temats izsaucis plašu rezonansi sabiedrībā, un arī "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss publicējis savu viedokli mikroblogošanas vietnē "X". Publicējam tekstu pilnā apmērā, saglabājot oriģinālo rakstību.

Kā @airBaltic izpilddirektors, vēlos pievērsties publiskajai diskusijai par lidsabiedrībā ieguldīto Latvijas valsts līdzekļu atdevi.

— Martin Gauss (@Gaussm) September 5, 2024

"Kā "airBaltic" izpilddirektors vēlos pievērsties publiskajai diskusijai par lidsabiedrībā ieguldīto Latvijas valsts līdzekļu atdevi. 

Fakti: Kopš 1995. gada Latvijas valsts dažādos periodos lidsabiedrībā kopumā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Lielākā daļa no šīs summas ieguldīta Covid laikā – 340 miljoni eiro. Pandēmijas laikā ES valsts atbalsta noteikumi paredzēja, ka ieguldītā summa kopā ar procentiem ir jāatdod ne vēlāk kā līdz 2027. gadam. Šādus paziņojumus sniedzu arī es, jo tāda bija tā laika situācija. Šobrīd apstākļi ir mainījušies, jo, uzņēmumam uzrādot pozitīvu novērtējumu, ES Covid atbalsta prasības var tikt izpildītas.

Es saprotu, ka jebkuram uzņēmumam Latvijā ir jāmaksā nodokļi, un, iespējams, sabiedrība neapzinās, ka airBaltic pēdējo 29 gadu laikā ir samaksājusi nodokļos un procentu maksājumos valstij 423 miljonus eiro. Pieņēmums, ka šie nodokļi tiktu samaksāti jebkurā gadījumā, ir faktuāli nepareizs, jo lielākā daļa airBaltic ieņēmumu un ar tiem saistītā nodarbinātība tiek radīta ārpus Latvijas. Šodien 2600 darbinieku strādātu citviet Latvijā vai pat ārpus tās, taču ieņēmumi ārpus Latvijas netiktu gūti,

jo airBaltic ir Latvijas lielākā eksportētāja ar vairāk nekā 500 miljonu eiro ieņēmumiem pērn.

Bet pieņemsim, ka valsts ieguldījums pēdējos 29 gados, kas kopumā ir 526 miljoni eiro, vēl nav pilnībā atgūts. Fakts: Šobrīd Latvijas valstij pieder 98% uzņēmuma. Tas nozīmē, ka šo 98% vērtība ir jāņem vērā, jo tā nav zaudēta. Pieņemsim, ka uzņēmuma vērtība šodien būtu 100 miljoni eiro (hipotētiski vienkāršam aprēķinam). Tad 526 miljoni, no kuriem atņemti 100 miljoni, nozīmētu, ka vēl 423 miljoni ir jāatdod Latvijas valstij. Vieglākais risinājums būtu, ja uzņēmums gūtu peļņu, un ar šo peļņu palielinātos Latvijas valstij piederošo akciju vērtība. Lai palielinātu peļņu, ir jāpalielina ieņēmumi un EBITDAR, savukārt, lai to panāktu, uzņēmumam ir jāaug.

Mēs meklējam jaunu kapitālu un vēršamies pie kapitāla tirgiem, lai piesaistītu jaunus investorus no ārpuses, kuri ieguldītu jaunu kapitālu. Apmaiņā pret to viņi iegūtu arī daļu no uzņēmuma. Ja izmantojam piemēru, ka valsts veiksmīga IPO rezultātā paturētu 25% +1 akciju, tas nozīmē, ka šīm 25% +1 daļām būtu jābūt vērtām 526 miljonus eiro. Kā to panākt? Risinājums ir palielināt ieņēmumus un EBITDAR līdz līmenim, kurā 25% +1 uzņēmuma būtu vērti 526 miljonus eiro.

Matemātika liecina, ka, pamatojoties uz pašreizējām aviosabiedrību vērtēšanas pieejām Eiropā, uzņēmumam būtu jāsasniedz ieņēmumi, kas pārsniedz 2 miljardus eiro. Šāds ieņēmumu līmenis varētu tikt sasniegts, palielinot floti līdz 100 lidmašīnām.

Kā minēts iepriekš, airBaltic 29 gadu laikā ir saņēmusi 526 miljonus eiro ieguldījumos no Latvijas valsts vai, pareizāk sakot, no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Kā šis ieguldījums salīdzināms ar citiem ieguldījumiem, ko veic nodokļu maksātāji? Piemēram, kāda ir ieguldījumu atdeve dzelzceļā, sabiedriskajā transportā, slimnīcās vai skolās?

Vai šajās jomās arī sagaidām 100% naudas atdevi no šiem ieguldījumiem, vai arī izmantojam citus vērtēšanas kritērijus?

Atbilde ir tāda, ka dažādus ieguldījumus nevar salīdzināt, jo daži no tiem ir nepieciešami, lai uzturētu valsts darbību, bet citi ir izvēles ieguldījumi, jo valstij ne vienmēr ir jābūt savai aviokompānijai. airBaltic pēdējo 29 gadu laikā ir nodrošinājusi valsts savienojamības vajadzības un kļuvusi par lielāko aviokompāniju visā Baltijas reģionā. Citas aviokompānijas mēģināja to pašu kaimiņvalstīs, bet cieta neveiksmi, tāpēc var teikt, ka ieguldījumi Latvijas gaisa infrastruktūrā pēdējo 29 gadu laikā ir bijuši veiksmīgi.

Bet kāda ir atdeve nodokļu maksātājiem, ja tā nav nauda? Atdeve ir pozitīva ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) - tā ir tiešā un netiešā ietekme, ko airBaltic rada Latvijas ekonomikā, un tas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo kopējais IKP ietekmē visu valsti. Pēdējie aprēķini par airBaltic ietekmi uz Latvijas IKP pārsniedz 1 miljardu eiro. Šajā kontekstā tas ir ieguldījums, kas vismaz veicina IKP pieaugumu. Kamēr es piekrītu, ka skaidrā nauda nav atgriezta, arī citai infrastruktūrai, piemēram, lidostām, dzelzceļiem un sabiedriskajam transportam nav tiešas naudas atdeves. Tie visi ir daļa no IKP ģenerēšanas un noteiktas infrastruktūras nodrošināšanas.

Tātad jautājums, uz kuru jāatbild nodokļu maksātājiem, ir šāds - vai mums kā infrastruktūra ir vajadzīga airBaltic?

Savienojamības nozīmīgums: Manuprāt, Rīgas savienojamība ar gaisa satiksmi ir ļoti svarīga, jo dzelzceļa, ceļu un kuģošanas līniju sistēma nav pietiekami attīstīta, lai nodrošinātu piekļuvi Eiropai un pasaulei vai arī otrādi — lai Eiropa un pasaule piekļūtu Rīgai. airBaltic šodien nodrošina savienojamību ar vairāk nekā 300 lielpilsētām pasaulē, piedāvājot 80 tiešos maršrutus no Rīgas. Tas viss ir izveidots, ieguldot airBaltic pēdējo 29 gadu laikā, un tas ir bijis iespējams tikai tāpēc, ka tika pieņemti pareizie lēmumi, lai uzlabotu šo savienojamību. Tūrisma plūsmā uz Latviju airBaltic spēlē lielu lomu, jo mums ir vairāk nekā 50% tirgus daļa Rīgas lidostā.

Ienākošais tūrisms Latvijā lielā mērā ir atkarīgs no airBaltic. Jautājums ir, vai nodokļu maksātājiem ir vajadzīgs ienākošais tūrisms, ko nodrošina airBaltic, vai varbūt šie tūristi varētu ierasties arī ar citām aviokompānijām?

Daudzi tūristi ierastos arī ar citām aviokompānijām, bet ne visi. Tas ir fakts, jo jebkur, kur vēsturiski pastāvējusi aviokompānija, īpaši nacionālā statusā, un pārstājusi darbību, samazinājās savienojamība un ienākošo pasažieru skaits.

Pēdējais piemērs ir Ļubļanas lidosta Slovēnijā, kur valdība tagad cenšas piesaistīt aviokompānijas, lai tās lidotu uz pilsētu un pasažieri atgrieztos.

Par IPO procesu: Potenciālais airBaltic IPO jeb akciju sākotnējais piedāvājums tiek gatavots kopš 2021. gada, kad tika pieņemts lēmums par Covid laikā ieguldītās naudas atgriešanu, īstenojot IPO. Gatavošanās IPO ir garš un sarežģīts process, kas tiek regulēts saskaņā ar finanšu tirgus noteikumiem. Pašreizējās publiskās diskusijas Latvijā nepalīdz šim procesam, jo vēl nav pieņemts galīgais lēmums par IPO īstenošanu.

Tas ir pirmais IPO Latvijas vēsturē, kurā piedalās valsts īpašumā esošs uzņēmums,

un ir ļoti svarīgi, lai, ja airBaltic iziet IPO, sabiedrība izprastu notiekošo. Tomēr sīkāka informācija par šo IPO var tikt sniegta tikai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas. Šī nav situācija, kad uzņēmums vai valdība vēlas kaut ko slēpt. Iemesls tam ir finanšu tirgus noteikumi, kuriem mums ir jāseko. airBaltic vadība turpinās gatavoties potenciālajam IPO, ne agrāk kā 2024. gada otrajā pusē. Tas ir atkarīgs no tirgus apstākļiem un papildu lēmumiem, kurus akcionāriem jāpieņem IPO sagatavošanas procesā. Ja kādu iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot IPO 2024. gada otrajā pusē, IPO tiks veikts nākotnē.

Lai to nodrošinātu, vadībai ir jāatrod risinājumi, kā sasniegt plānoto izaugsmi, ieņēmumu un peļņas rādītājus, nesaņemot jaunu finansējumu no kapitāla tirgiem. airBaltic veiksmīgi izvietoja obligācijas kapitāla tirgos, un šīs obligācijas pašlaik tiek tirgotas ar pozitīvu tendenci, kas nozīmē, ka finanšu investori tic airBaltic vadības spējai īstenot savu biznesa plānu. Ja turpināsim sadarboties ar starptautiskajiem un vietējiem investoriem un gatavoties potenciālajam IPO, arī šajā jomā mums izdosies.

Sabiedrības dalība airBaltic iespējamajā IPO: Ir skaidrs, ka potenciāla akciju kotēšana vietējā Rīgas Nasdaq biržā ļautu visiem Baltijas valstu iedzīvotājiem kļūt par airBaltic akcionāriem. Šī brīža gatavošanas procesā airBaltic vadība strādā pie dažādiem veidiem, kā Latvijas un Baltijas sabiedrība varētu piedalīties un kļūt par šī veiksmīgā uzņēmuma akcionāriem. Taču visa šī informācija un detaļas varēs tikt izpaustas tikai tad, kad būs pieņemts lēmums par IPO īstenošanu.

Pēdējā daļa ir adresēta visiem tiem cilvēkiem platformā X, kuri, manuprāt, izsaka daudz ļoti personisku komentāru par mani, valdības un airBaltic padomes locekļiem.

Es vēlētos, lai daži no šiem cilvēkiem uzdrošinātos izkāpt no anonimitātes. Ir daudz cilvēku, kuri šobrīd seko līdzi diskusijai un cenšas iespaidot sabiedrības viedokli. airBaltic un es varam lepoties ar savu veiksmīgo, gadiem ilgo darbību aviācijas nozarē, un mēs to turpināsim darīt mūsu lidsabiedrības un akcionāru vārdā.

Es esmu ļoti lepns par to, ko mēs esam izveidojuši Latvijā kopā ar sabiedrību, valdību un airBaltic vadību – šodien mums ir viena no atzītākajām un modernākajām lidsabiedrībām pasaulē, kas nodrošina pasaules līmeņa savienojamību visai Latvijai un Baltijas valstīm. Es esmu ļoti lepns būt šī uzņēmuma prezidents un izpilddirektors. Paldies."

Es esmu ļoti lepns par to, ko mēs esam izveidojuši Latvijā kopā ar sabiedrību, valdību un airBaltic vadību – šodien mums ir viena no atzītākajām un modernākajām lidsabiedrībām pasaulē, kas nodrošina pasaules līmeņa savienojamību visai Latvijai un Baltijas valstīm. Es esmu ļoti… pic.twitter.com/wR0k62I5sc

— Martin Gauss (@Gaussm) September 5, 2024

Tāpat Gauss mikroblogošanas vietnē aktīvi komunicē ar citiem lietotājiem, piemēram, lakoniski noraidot kādas lietotājas apgalvojumu, ka "prezidents par komunikāciju “iedeva bietē” Briškenam, un Briškens “iedevis bietē” Gausam".

Actually he did not 😊

— Martin Gauss (@Gaussm) September 5, 2024