"Vairo": Iemaksu pārvirzīšana no otrā pensiju līmeņa uz pirmo vērtējama kā "ātrais" plāksteris

Lai arī turpmāk pensiju pirmajā līmenī esošo 14% vietā ir plānots novirzīt 15% no bruto darba algām, tas paredz samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% līdz 5%, rēķinot pret bruto darba samaksu. Arefjevs uzsver, ka "Vairo" pensiju sistēmas ilgtspējas kontekstā kritiski vērtē priekšlikumu samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī par 17% jeb vienu procentpunktu no 6%.

Lai gan patlaban politiskās aprindās vismaz atklāti netiek runāts par pensionēšanās vecuma celšanu, Arefjevs skaidro, ka situācija pensiju sistēmas pirmajā līmenī ir ļoti sarežģīta. Esošajām pensiju izmaksām tehniski pagaidām pietiek naudas. Proti, saskaņā ar publicēto sociālā budžeta izpildi uz šī gada jūniju, tā saucamā finansiālā bilance jeb pārpalikums veidoja 208 miljonus eiro. Budžeta ieņēmumi viedoja 2,3 miljardus eiro, kamēr izdevumi bija 2,1 miljards eiro.

Arefjevs norāda, ka "uz papīra" viss izskatās labi. Taču pensijas būtu jāindeksē, kas izraisītu izdevumu kāpumu. Iespējams, ir arī citi, budžetā iepriekš neparedzēti riski. Tādēļ kā "ātro" plāksteri valsts 2025.gada budžeta kontektā plānots izmantot pensiju otrā līmeņa iemaksas.

Pensiju pirmā līmeņa galvenā problēma ir tā, ka savā būtībā tas ir līdzīgs jebkuriem citiem valsts izdevumiem, norāda Arefjevs. Proti, pretī saņemtajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir izdevumu bāze, kas ir ļoti liela (kopējie izdevumi valsts pensijām -gan pirmais, gan otrais līmenis pārsniedz trīs miljardus eiro gadā) un kurai ir objektīvas tendences laika gaitā pieaugt.

Arefjevs norāda, ka pensiju indeksācija noteikti ir nepieciešama jo tā kompensē esošo pensiju pirktspējas zudumu to saņēmējiem. Tomēr Arefjevs uzsver, ka indeksācija nozīmē izdevumu palielināšanu.

"Jo vairāk mēs palielinām izdevumus šobrīd, jo vairāk mums vajadzēs palielināt izdevumus nākotnē. Te darbojas salikto procentu likums - mēs palielinām izdevumus pret arvien lielāku izdevumu bāzi," pauž Arefjevs.

Viņš norāda, ka gatavojot 2026.gada, kā arī turpmāko gadu budžetus, atkal vajadzēs meklēt papildu līdzekļus pensiju pirmajam līmenim.

"Vai politiķi atkal griezīs iemaksas otrajā līmenī, vai meklēs adekvātāku risinājumu? Šis ir tas gadījums, kad mērķis neattaisno līdzekļus vai zāļu vietā tiek iedota inde," uzskata Arefjevs.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.

Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.

Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.

Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.

Jau ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga plānots paaugstināt no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots un fiksēts neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Patlaban tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums, piemēram, algām līdz 1800 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 0 eiro.

Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā.

Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%.

Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

To paredz panāktā vienošanās starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā.